< Salamana Pamācības 27 >

1 Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
Don’t boast about tomorrow; for you don’t know what a day may bring.
2 Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
Let another man praise you, and not your own mouth; a stranger, and not your own lips.
3 Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
A stone is heavy, and sand is a burden; but a fool’s provocation is heavier than both.
4 Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
Wrath is cruel, and anger is overwhelming; but who is able to stand before jealousy?
5 Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
Better is open rebuke than hidden love.
6 Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
Faithful are the wounds of a 'ahav ·affectionate lover, friend·; although the kisses of an enemy are profuse.
7 Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
A full soul loathes a honeycomb; but to a hungry soul, every bitter thing is sweet.
8 Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
As a bird that wanders from her nest, so is a man who wanders from his home.
9 Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
Perfume and incense bring joy to the heart; so does earnest counsel from a man’s friend.
10 Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
Don’t forsake your friend and your father’s friend. Don’t go to your brother’s house in the day of your disaster: better is a neighbor who is near than a distant brother.
11 Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
Be wise, my son, and bring joy to my heart, then I can answer my critics.
12 Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
A prudent man sees danger and takes refuge; but the simple pass on, and suffer for it.
13 „Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
Take his garment when he puts up collateral for a stranger. Hold it for a wayward woman!
14 Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
He who blesses his neighbor with a loud voice early in the morning, it will be taken as a curse by him.
15 Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
A continual dropping on a rainy day and a contentious wife are alike:
16 Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
restraining her is like restraining the wind, or like grasping oil in his right hand.
17 Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
Iron sharpens iron; so a man sharpens his friend’s countenance.
18 Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
Whoever tends the fig tree shall eat its fruit. He who looks after his master shall be honored.
19 Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Like water reflects a face, so a man’s heart reflects the man.
20 Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. (Sheol h7585)
Sheol ·Place of the dead· and Abaddon ·bottomless pit· are never satisfied; and a man’s eyes are never satisfied. (Sheol h7585)
21 Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
The crucible is for silver, and the furnace for gold; but man is refined by his praise.
22 Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
Though you grind a fool in a mortar with a pestle along with grain, yet his foolishness will not be removed from him.
23 Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
Know well the state of your flocks, and pay attention to your herds:
24 Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
for riches are not forever, nor does even the crown endure to all generations.
25 (Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
The hay is removed, and the new growth appears, the grasses of the hills are gathered in.
26 Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
The lambs are for your clothing, and the goats are the price of a field.
27 Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
There will be plenty of goats’ milk for your food, for your family’s food, and for the nourishment of your servant girls.

< Salamana Pamācības 27 >