Salamana Pamācības 27
1 Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
Do not boast about tomorrow, For you do not know what a day brings forth.
2 Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
Let another praise you, and not your own mouth, A stranger, and not your own lips.
3 Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
A stone [is] heavy, and the sand [is] heavy, And the anger of a fool Is heavier than them both.
4 Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
Fury [is] fierce, and anger [is] overflowing, And who stands before jealousy?
5 Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
Better [is] open reproof than hidden love.
6 Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
The wounds of a lover are faithful, And the kisses of an enemy [are] abundant.
7 Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
A satiated soul treads down a honeycomb, And every bitter thing [is] sweet [to] a hungry soul.
8 Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
As a bird wandering from her nest, So [is] a man wandering from his place.
9 Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
Perfume and incense make the heart glad, And the sweetness of one’s friend—from counsel of the soul.
10 Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
Do not forsake your own friend and the friend of your father, And do not enter the house of your brother in a day of your calamity, A near neighbor [is] better than a brother far off.
11 Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
Be wise, my son, and make my heart glad, And I return a word [to] my reproacher.
12 Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
The prudent has seen the evil, he is hidden, The simple have passed on, they are punished.
13 „Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
Take his garment when a stranger has been guarantor, And pledge it for a strange woman.
14 Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
Whoever is greeting his friend with a loud voice, Rising early in the morning, It is reckoned a light thing to him.
15 Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
A continual dropping in a day of rain, And a woman of contentions are alike,
16 Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
Whoever is hiding her has hidden the wind, And the ointment of his right hand calls out.
17 Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
Iron is sharpened by iron, And a man sharpens the face of his friend.
18 Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
The keeper of a fig tree eats its fruit, And the preserver of his master is honored.
19 Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
As [in] water the face [is] to face, So the heart of man to man.
Sheol and destruction are not satisfied, And the eyes of man are not satisfied. (Sheol h7585)
21 Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
A refining pot [is] for silver, and a furnace for gold, And a man according to his praise.
22 Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
If you beat the foolish in a mortar, Among washed things—with a pestle, His folly does not turn aside from off him.
23 Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
Know the face of your flock well, Set your heart to the droves,
24 Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
For riches [are] not for all time, Nor a crown to generation and generation.
25 (Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
The hay was revealed, and the tender grass seen, And the herbs of mountains gathered.
26 Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
Lambs [are] for your clothing, And the price of the field [are] male goats,
27 Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
And a sufficiency of goats’ milk [is] for your bread, For bread to your house, and life to your girls!
