Salamana Pamācības 27
1 Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
Ros dig ikke af Dagen i Morgen, du ved jo ikke, hvad Dag kan bringe.
2 Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
Lad en anden rose dig, ikke din Mund, en fremmed, ikke dine egne Læber.
3 Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
Sten er tung, og Sand vejer til, men tung fremfor begge er Dårers Galde.
4 Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
Vrede er grum, og Harme skummer, men Skinsyge, hvo kan stå for den?
5 Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
Hellere åbenlys Revselse end Kærlighed, der skjules.
6 Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
Vennehånds Hug er ærligt mente, Avindsmands Kys er mange.
7 Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
Den mætte vrager Honning, alt beskt er sødt for den sultne.
8 Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
Som Fugl, der må fly fra sin Rede, er Mand, der må fly fra sit Hjem:
9 Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
Olie og Røgelse fryder Sindet, men Sjælen sønderslides af Kummer.
10 Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
Slip ikke din Ven og din Faders Ven, gå ej til din Broders Hus på din Ulykkes Dag. Bedre er Nabo ved Hånden end Broder i det fjerne.
11 Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
Vær viis, min Søn, og glæd mit Hjerte, at jeg kan svare den, der smæder mig.
12 Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
Den kloge ser Faren og søger i Skjul, tankeløse går videre og bøder,
13 „Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
Tag hans Klæder, han borged for en anden, pant ham for fremmedes Skyld!
14 Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
Den, som årle højlydt velsigner sin Næste, han får det regnet for Banden.
15 Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
Ustandseligt Tagdryp en Regnvejrsdag og trættekær Kvinde ligner hinanden;
16 Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
den, som vil skjule hende, skjuler Vind, og hans højre griber i Olie.
17 Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
Jern skærpes med Jern, det ene Menneske skærper det andet.
18 Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
Røgter man et Figentræ, spiser man dets Frugt; den, der vogter sin Herre, æres.
19 Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Som i Vandspejlet Ansigt møder Ansigt, slår Menneskehjerte Menneske i Møde.
Dødsrige og Afgrund kan ikke mættes, ej heller kan Menneskens Øjne mættes. (Sheol h7585)
21 Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
Digel til Sølv og Ovn til Guld, efter sit Ry bedømmes en Mand.
22 Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
Om du knuste en Dåre i Morter med Støder midt imellem Gryn, hans Dårskab veg dog ej fra ham.
23 Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
Mærk dig, hvorledes dit Småkvæg ser ud, hav Omhu for dine Hjorde;
24 Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
thi Velstand varer ej evigt, Rigdom ikke fra Slægt til Slægt;
25 (Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
er Sommergræsset svundet, Grønt spiret frem, og sankes Bjergenes Urter,
26 Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
da har du Lam til at give dig Klæder og Bukke til at købe en Mark,
27 Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
Gedemælk til Mad for dig og dit Hus, til Livets Ophold for dine Piger.
