Salamana Pamācības 27
1 Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
Ne hvali se danom sutrašnjim jer ne znaš što danas može donijeti.
2 Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
Neka te hvali drugi, a ne tvoja usta, tuđinac, a ne tvoje usne.
3 Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
Težak je kamen i pijesak je težak, ali je od obojega teži bezumnikov bijes.
4 Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
Jarost je okrutna i srdžba žestoka a tko će odoljeti ljubomoru?
5 Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
Bolji je javni ukor nego lažna ljubav.
6 Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
Čestiti su udarci prijateljevi, a lažni poljupci neprijateljevi.
7 Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
Sito grlo prezire i med samotok, a gladnu je i sve gorko - slatko.
8 Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
Kao ptica daleko od gnijezda svog, takav je čovjek daleko od svojeg zavičaja.
9 Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
Kao što ulje i kad vesele srce, tako i slatkoća prijateljstva tješi dušu.
10 Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
Ne ostavljaj prijatelja svoga ni prijatelja očeva i ne dolazi u kuću bratovu kad si u nesreći; bolji je susjed blizu nego brat daleko.
11 Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
Budi mudar, sine moj, i obraduj mi srce da mogu odgovoriti onome koji me grdi.
12 Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
Pametan čovjek opazi zlo i skrije se, a glupaci idu bezbrižno i trpe kaznu.
13 „Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
Uzmi haljinu onomu tko je jamčio za drugoga i oplijeni ga mjesto tuđinca.
14 Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
Tko pozdravlja svoga prijatelja naglas, a rano ujutro, prima mu se blagoslov za kletvu.
15 Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
Streha što prokišnjava za žestoke kiše i svadljiva žena - jedno su te isto.
16 Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
Tko nju zaustavlja, zaustavlja vjetar i desnicom hvata ulje.
17 Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
Željezo se željezom oštri i čovjek oštri jedan drugoga.
18 Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
Tko čuva smokvu, jede od njena ploda, i tko čuva svoga gospodara, poštiva se.
19 Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Kao što se u vodi različito odražava lice od lica, tako i u srcu čovjek od čovjeka.
Carstvo Smrti i Propast ne mogu se zasititi, tako ni oči čovječje. (Sheol h7585)
21 Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
Taljika je za srebro i peć za zlato, a čovjek se poznaje po ustima koja ga hvale.
22 Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
Da bezumnika stučeš tučkom u stupi, ne bi ga ostavila ludost njegova.
23 Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
Brižno pazi na stoku svoju i srcem se brini o stadima,
24 Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
jer blago ne traje dovijeka; i baštini li se kruna od koljena do koljena?
25 (Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
Kad trava nikne i zelen se pokaže i bilje se kupi planinsko,
26 Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
tad su ti janjci za odijelo i jarci za kupovinu polja;
27 Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
tad imaš izobilje kozjega mlijeka sebi za jelo, i za hranu kući svojoj i za prehranu sluškinjama svojim.
