Salamana Pamācības 26
1 Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.
Quomodo nix in æstate, et pluviæ in messe: sic indecens est stulto gloria.
2 Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.
Sicut avis ad alia transvolans, et passer quo libet vadens: sic maledictum frustra prolatum in quempiam superveniet.
3 Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.
Flagellum equo, et camus asino, et virga in dorso imprudentium.
4 Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.
Ne respondeas stulto iuxta stultitiam suam, ne efficiaris ei similis.
5 Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.
Responde stulto iuxta stultitiam suam, ne sibi sapiens esse videatur.
6 Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.
Claudus pedibus, et iniquitatem bibens, qui mittit verba per nuncium stultum.
7 Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.
Quomodo pulchras frustra habet claudus tibias: sic indecens est in ore stultorum parabola.
8 Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.
Sicut qui mittit lapidem in acervum Mercurii: ita qui tribuit insipienti honorem.
9 Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.
Quomodo si spina nascatur in manu temulenti: sic parabola in ore stultorum.
10 Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.
Iudicium determinat causas: et qui imponit stulto silentium, iras mitigat.
11 Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.
Sicut canis, qui revertitur ad vomitum suum, sic imprudens, qui iterat stultitiam suam.
12 Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.
Vidisti hominem sapientem sibi videri? magis illo spem habebit insipiens.
13 Sliņķis saka: „Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!“
Dicit piger: Leo est in via, et leæna in itineribus:
14 Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.
sicut ostium vertitur in cardine suo, ita piger in lectulo suo.
15 Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.
Abscondit piger manum sub ascella sua, et laborat si ad os suum eam converterit.
16 Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.
Sapientior sibi piger videtur septem viris loquentibus sententias.
17 Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.
Sicut qui apprehendit auribus canem, sic qui transit impatiens, et commiscetur rixæ alterius.
18 Tā kā, kad (ārprātīgs) par smieklu šautu ar šķēpiem un nāvīgām bultām,
Sicut noxius est qui mittit sagittas, et lanceas in mortem:
19 Tā pat ir, kas savu tuvāko pievīlis saka: Vai to par smieklu vien nedarīju?
ita vir, fraudulenter nocet amico suo: et cum fuerit deprehensus, dicit: Ludens feci.
20 Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.
Cum defecerint ligna, extinguetur ignis: et susurrone subtracto, iurgia conquiescent.
21 Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.
Sicut carbones ad prunas, et ligna ad ignem, sic homo iracundus suscitat rixas.
22 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
Verba susurronis quasi simplicia, et ipsa perveniunt ad intima ventris.
23 Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.
Quomodo si argento sordido ornare velis vas fictile, sic labia tumentia cum pessimo corde sociata.
24 Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.
Labiis suis intelligitur inimicus, cum in corde tractaverit dolos.
25 Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.
Quando submiserit vocem suam, ne credideris ei: quoniam septem nequitiæ sunt in corde illius.
26 Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.
Qui operit odium fraudulenter, revelabitur malitia eius in consilio.
27 Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.
Qui fodit foveam, incidet in eam: et qui volvit lapidem, revertetur ad eum.
28 Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.
Lingua fallax non amat veritatem: et os lubricum operatur ruinas.
