Salamana Pamācības 26
1 Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.
榮誉の愚なる者に適はざるは夏の時に雪ふり 穡收の時に雨ふるがごとし
2 Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.
故なき詛は雀の翔り燕の飛ぶが如くにきたるものにあらず
3 Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.
馬の爲には策あり 驢馬の爲には銜ありり 愚なる者の背のために杖あり
4 Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.
愚なる者の痴にしたがひて答ふること勿れ 恐くはおのれも是と同じからん
5 Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.
愚なる者の痴にしたがひて之に答へよ 恐くは彼おのれの目に自らを智者と見ん
6 Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.
愚なる者に托して事を言おくる者はおのれの足をきり身に害をうく
7 Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.
跛者の足は用なし 愚なる者の口の箴もかくのごとし
8 Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.
榮誉を愚なるに具ふる者に與ふるは石を投石索に繋ぐが如し
9 Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.
愚なる者の口にたもつ箴言は酔へるものの莉ある杖を手にて挙ぐるがごとし
10 Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.
愚なる者を傭ひ流浪者を傭ふ者は すべての人を傷くる射手の如し
11 Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.
狗のかへり來りてその吐たる物を食ふがごとく 愚なる者は重ねてその痴なる事をおこなふ
12 Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.
汝おのれの目に自らを智慧ある者とする人を見るか 彼よりも却て愚なる人に望あり
13 Sliņķis saka: „Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!“
惰者は途に獅あり 衢に獅ありといふ
14 Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.
戸の蝶鉸によりて轉るごとく惰者はその牀に輾轉す
15 Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.
惰者はその手を盤にいるるも之をその口に挙ることを厭ふ
16 Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.
惰者はおのれの目に自らを善く答ふる七人の者よりも習慧ありとなす
17 Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.
路をよぎり自己に関りなき争擾にたづさはる者は狗の耳をとらふる者のごとし
18 Tā kā, kad (ārprātīgs) par smieklu šautu ar šķēpiem un nāvīgām bultām,
19 Tā pat ir, kas savu tuvāko pievīlis saka: Vai to par smieklu vien nedarīju?
既にその鄰を欺くことをなして我はただ戯れしのみといふ者は 火箭または鎗または死を擲つ狂人のごとし
20 Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.
薪なければ火はきえ 人の是非をいふ者なければ争端はやむ
21 Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.
煨火に炭をつぎ火に薪をくぶるがごとく争論を好む人は争論を起す
22 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
人の是非をいふものの言はたはぶれのごとしと雍もかへつて腹の奥に入る
23 Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.
温かき口唇をもちて惡き心あるは銀の滓をきせたる瓦片のごとし
24 Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.
恨むる者は口唇をもて自ら飾れども 心の衷には虚偽をいだく
25 Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.
彼その聲を和らかにするとも之を信ずるなかれ その心に七の憎むべき者あればなり
26 Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.
たとひ虚偽をもてその恨をかくすとも その惡は会衆の中に顕はる
27 Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.
坑を掘るものは自ら之に陥らん 石を轉ばしあぐる者の上にはその石まろびかへらん
28 Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.
虚偽の舌はおのれの害す者を憎み 諂ふ口は滅亡をきたらす
