< Salamana Pamācības 26 >
1 Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.
Mana kaka pe e ndalo oro kata koth e kinde keyo, e kaka luor ok owinjore ni ngʼat mofuwo.
2 Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.
Mana kaka oyundi mafuyo kata ka opija maringo e kaka kwongʼ maonge gimomiyo kadho akadha.
3 Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.
Kaka faras owinjore gi chwat, to dho punda owinjore gi tweyo e kaka ngʼe joma ofuwo owinjore gi goch.
4 Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.
Kik idwok ngʼat mofuwo machalre gi fupe, to dipo ka ibiro bedo machal kode.
5 Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.
Dwok ngʼat mofuwo koluwore gi fupe, dipo ka obiro nenore e wangʼe owuon ni oriek.
6 Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.
Mana kaka ingʼado tiend ngʼato kata kelo masira, chalo gioro ngʼama ofuwo mondo oter ote.
7 Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.
Mana ka tiend ngʼat mongʼol mawengni, e kaka ngero moa e dho ngʼat mofuwo.
8 Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.
Mana kaka keto kidi e orujre e kaka miyo ngʼat mofuwo luor.
9 Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.
Mana kaka bungu mar kudho e lwet ngʼat momer, e kaka ngero moa e dho ngʼat mofuwo.
10 Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.
Mana kaka ngʼama thoro diro aserni adira ema chalo gi ngʼat mandiko ngʼat mofuwo kata ngʼato angʼata moyudo e tich.
11 Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.
Kaka guok dok e ngʼokne mosengʼogo e kaka ngʼat mofuwo nwoyo fupe.
12 Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.
Bende ineno ngʼato ma paro owuon ni oriek? Ngʼat mofuwo nitiere gi geno moloye.
13 Sliņķis saka: „Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!“
Jasamuoyo wacho niya, “Sibuor ni e wangʼ yo, sibuor mager bayo e yore mag dala!”
14 Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.
Mana kaka dhoot marundore e pata, e kaka jasamuoyo lokore aloka e kitandane.
15 Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.
Jasamuoyo luto lwete malal ei tawo; onyap ahinya ma ok onyal gole oko moduoge e dhoge.
16 Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.
Jasamuoyo paro e chunye ni oriek moloyo ji abiriyo ma dwoko wach gi rieko.
17 Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.
Mana kaka ngʼat mamako guok gi ite, e kaka ngʼat makadho akadha madonjo e dhawo ma ok mare.
18 Tā kā, kad (ārprātīgs) par smieklu šautu ar šķēpiem un nāvīgām bultām,
Mana kaka ngʼat ma janeko madiro pil mach kata aserni mager,
19 Tā pat ir, kas savu tuvāko pievīlis saka: Vai to par smieklu vien nedarīju?
e kaka ngʼato mawuondo jabute kowacho niya, “Ne angeri angera!”
20 Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.
Ka yien onge to mach tho; ka kuoth onge dhawo rumo.
21 Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.
Kaka makaa miyo mach ngʼangʼni, to yien bende miyo mach liel, e kaka ngʼat makwiny kelo miero.
22 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
Weche mag kuoth chalo gi chiemo mamit; gidhiyo e chuny dhano ma iye.
23 Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.
Mana kaka range mangʼangʼni mowir e agulu mochwe chalo e kaka lep mager mar chuny mopongʼ gi richo.
24 Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.
Jasigu wuondore koumore kod dhoge, to ei chunye okano miriambo.
25 Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.
Kata bed ni wechene lombo chuny, kik iyie kode, nimar gik maricho abiriyo opongʼo chunye.
26 Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.
Onyalo wuondore ni oonge wuond, to timbene maricho biro nenore ratiro e nyim oganda.
27 Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.
Ka ngʼato okunyo bur, obiro lutore e iye; to ka ngʼato ngʼielo kidi, to kidino biro ngʼielore kaduogo ire.
28 Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.
Lep mariambo mon kod jogo mohinyo, to dhok mawuondo ji kelo kethruok.