Salamana Pamācības 25
1 Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
Tudi to so Salomonovi pregovori, ki so jih na čisto prepisali možje Ezekíja, Judovega kralja.
2 Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
Prikrivati stvar je Bogu slava, toda kraljeva čast je, da zadevo preišče.
3 Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
Nebes v višino in zemlje v globino in srce kraljev se ne da raziskati.
4 Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
Odstrani žlindro od srebra in izšla bo posoda za zlatarja.
5 Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
Odstrani zlobnega izpred kralja, pa bo njegov prestol utrjen v pravičnosti.
6 Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
Ne postavi se v prisotnost kralja in ne stoj na kraju vélikih ljudi,
7 Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
kajti bolje je, da ti je rečeno: »Pridi sèm gor, « kakor, da boš postavljen nižje v prisotnosti princa, ki so ga tvoje oči videle.
8 Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
Ne pojdi naglo naprej, da se pričkaš, sicer ne bi vedel kaj storiti na koncu le-tega, ko te tvoj sosed osramoti.
9 Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
Svojo zadevo razpravljaj s svojim sosedom in skrivnosti ne razkrij drugemu,
10 Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
da te ne bi, kdor to sliši, osramotil in se tvoja razvpitost ne odvrne proč.
11 Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
Beseda, primerno izgovorjena, je podobna jabolkom iz zlata na slikah iz srebra.
12 Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
Kakor uhan iz zlata in ornament iz čistega zlata, takšen je moder grajavec nad poslušnim ušesom.
13 Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
Kakor hlad snega v času žetve, tako je zvest poslanec tistim, ki so ga poslali, kajti osvežuje dušo svojih gospodarjev.
14 Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
Kdorkoli se baha z lažnim darom, je podoben oblakom in vetru brez dežja.
15 Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
Z dolgotrajnim prizanašanjem je princ pregovorjen in blag jezik lomi kost.
16 Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
Si našel med? Jej [ga] toliko, kolikor ti je potrebno, da ne bi bil nasičen z njim in ga izbljuval.
17 Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
Svoje stopalo umakni od hiše svojega soseda, da se te ne bi naveličal in te tako zasovražil.
18 Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
Človek, ki prinaša krivo pričevanje zoper svojega soseda, je macola, meč in ostra puščica.
19 Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
Zaupanje v nezvestega človeka v času stiske je podobno zlomljenemu zobu in izpahnjenemu stopalu.
20 Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
Kakor kdor odvzema obleko v hladnem vremenu in kakor kis na soliter, tak je kdor prepeva pesmi potrtemu srcu.
21 Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
Če je tvoj sovražnik lačen, mu daj jesti kruha in če je žejen, mu daj piti vode,
22 Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
kajti kopičil boš ognjeno oglje na njegovo glavo in Gospod te bo nagradil.
23 Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
Severni veter odnaša dež; tako jezno obličje počne obrekljivemu jeziku.
24 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
Bolje je prebivati v kotu hišne strehe, kakor s prepirljivo žensko in v prostrani hiši.
25 Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
Kakor hladne vode žejni duši, takšne so dobre novice iz daljne dežele.
26 Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
Pravičen človek, padajoč pred zlobnim, je kakor skaljen studenec in pokvarjen izvir.
27 Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
Ni dobro jesti veliko medu. Tako za ljudi to ni slava, da iščejo svojo lastno slavo.
28 Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
Kdor nima prevlade nad svojim lastnim duhom je podoben mestu, ki je porušeno in brez zidov.
