< Salamana Pamācības 25 >

1 Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
haec quoque parabolae Salomonis quas transtulerunt viri Ezechiae regis Iuda
2 Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
gloria Dei celare verbum et gloria regum investigare sermonem
3 Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
caelum sursum et terra deorsum et cor regum inscrutabile
4 Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
aufer robiginem de argento et egredietur vas purissimum
5 Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
aufer impietatem de vultu regis et firmabitur iustitia thronus eius
6 Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
ne gloriosus appareas coram rege et in loco magnorum ne steteris
7 Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
melius est enim ut dicatur tibi ascende huc quam ut humilieris coram principe
8 Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
quae viderunt oculi tui ne proferas in iurgio cito ne postea emendare non possis cum dehonestaveris amicum tuum
9 Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
causam tuam tracta cum amico tuo et secretum extraneo non reveles
10 Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
ne forte insultet tibi cum audierit et exprobrare non cesset
11 Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
mala aurea in lectis argenteis qui loquitur verbum in tempore suo
12 Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
inauris aurea et margaritum fulgens qui arguit sapientem et aurem oboedientem
13 Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
sicut frigus nivis in die messis ita legatus fidelis ei qui misit eum animam illius requiescere facit
14 Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
nubes et ventus et pluviae non sequentes vir gloriosus et promissa non conplens
15 Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
patientia lenietur princeps et lingua mollis confringet duritiam
16 Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
mel invenisti comede quod sufficit tibi ne forte saturatus evomas illud
17 Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
subtrahe pedem tuum de domo proximi tui nequando satiatus oderit te
18 Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
iaculum et gladius et sagitta acuta homo qui loquitur contra proximum suum testimonium falsum
19 Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
dens putridus et pes lapsus qui sperat super infideli in die angustiae
20 Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
et amittit pallium in die frigoris acetum in nitro et qui cantat carmina cordi pessimo
21 Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
si esurierit inimicus tuus ciba illum et si sitierit da ei aquam bibere
22 Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
prunam enim congregabis super caput eius et Dominus reddet tibi
23 Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
ventus aquilo dissipat pluvias et facies tristis linguam detrahentem
24 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
melius est sedere in angulo domatis quam cum muliere litigiosa et in domo communi
25 Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
aqua frigida animae sitienti et nuntius bonus de terra longinqua
26 Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
fons turbatus pede et vena corrupta iustus cadens coram impio
27 Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
sicut qui mel multum comedit non est ei bonum sic qui scrutator est maiestatis opprimitur gloria
28 Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
sicut urbs patens et absque murorum ambitu ita vir qui non potest in loquendo cohibere spiritum suum

< Salamana Pamācības 25 >