Salamana Pamācības 25
1 Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
Hae quoque parabolae Salomonis, quas transtulerunt viri Ezechiae regis Iuda.
2 Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
Gloria Dei est celare verbum, et gloria regum investigare sermonem.
3 Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
Caelum sursum, et terra deorsum, et cor regum inscrutabile.
4 Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
Aufer rubiginem de argento, et egredietur vas purissimum:
5 Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
Aufer impietatem de vultu regis, et firmabitur iustitia thronus eius.
6 Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
Ne gloriosus appareas coram rege, et in loco magnorum ne steteris.
7 Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
Melius est enim ut dicatur tibi: Ascende huc; quam ut humilieris coram principe.
8 Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
Quae viderunt oculi tui, ne proferas in iurgio cito: ne postea emendare non possis, cum dehonestaveris amicum tuum.
9 Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
Causam tuam tracta cum amico tuo, et secretum extraneo ne reveles:
10 Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
ne forte insultet tibi cum audierit, et exprobrare non cesset. Gratia et amicitia liberant: quas tibi serva, ne exprobrabilis fias.
11 Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
Mala aurea in lectis argenteis, qui loquitur verbum in tempore suo.
12 Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
Inauris aurea, et margaritum fulgens, qui arguit sapientem, et aurem obedientem.
13 Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
Sicut frigus nivis in die messis, ita legatus fidelis ei, qui misit eum, animam ipsius requiescere facit.
14 Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
Nubes, et ventus, et pluviae non sequentes, vir gloriosus, et promissa non complens.
15 Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
Patientia lenietur princeps, et lingua mollis confringet duritiam.
16 Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
Mel invenisti, comede quod sufficit tibi, ne forte satiatus evomas illud.
17 Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
Subtrahe pedem tuum de domo proximi tui, nequando satiatus oderit te.
18 Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
Iaculum, et gladius, et sagitta acuta, homo qui loquitur contra proximum suum falsum testimonium.
19 Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
Dens putridus, et pes lassus, qui sperat super infideli in die angustiae,
20 Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
et amittit pallium in die frigoris. Acetum in nitro, qui cantat carmina cordi pessimo. Sicut tinea vestimento, et vermis ligno: ita tristitia viri nocet cordi.
21 Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
Si esurierit inimicus tuus, ciba illum: si sitierit, da ei aquam bibere:
22 Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
prunas enim congregabis super caput eius, et Dominus reddet tibi.
23 Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
Ventus aquilo dissipat pluvias, et facies tristis linguam detrahentem.
24 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
25 Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
Aqua frigida animae sitienti, et nuncius bonus de terra longinqua.
26 Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
Fons turbatus pede, et vena corrupta, iustus cadens coram impio.
27 Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
Sicut qui mel multum comedit, non est ei bonum: sic qui scrutator est maiestatis, opprimetur a gloria.
28 Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
Sicut urbs patens et absque murorum ambitu, ita vir, qui non potest in loquendo cohibere spiritum suum.
