Salamana Pamācības 25
1 Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
I ovo su mudre izreke Salomonove; sabrali ih ljudi Ezekije, kralja judejskog.
2 Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
Slava je Božja sakrivati stvar, a slava kraljevska istraživati je.
3 Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
Neistražljivo je nebo u visinu, zemlja u dubinu i srce kraljevsko.
4 Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
Ukloni trosku od srebra, i uspjet će posao zlataru.
5 Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
Ukloni opakoga ispred kralja, i utvrdit će se pravicom prijestol njegov.
6 Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
Ne veličaj se pred kraljem i ne sjedaj na mjesto velikaško,
7 Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
jer je bolje da ti se kaže: “Popni se gore” nego da te ponize pred odličnikom.
8 Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
Što su ti oči vidjele ne iznosi prebrzo na raspru; jer što ćeš učiniti na koncu kad te opovrgne bližnji tvoj?
9 Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
Kad si u parbi s bližnjim svojim, ne otkrivaj tuđe tajne,
10 Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
da te ne izgrdi tko čuje i da ti se kleveta ne vrati.
11 Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
Riječi kazane u pravo vrijeme zlatne su jabuke u srebrnim posudama.
12 Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
Mudrac koji kori uhu je poslušnu zlatan prsten i ogrlica od tanka zlata.
13 Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
Vjeran je glasnik onomu tko ga šalje kao ledena studen u doba žetve: on krijepi dušu svoga gospodara.
14 Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
Tko se diči lažljivim darom, on je kao oblak i vjetar bez kiše.
15 Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
Strpljivošću se ublažava sudac, mek jezik i kosti lomi.
16 Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
Kad naiđeš na med, jedi umjereno, kako se ne bi prejeo i pojedeno izbljuvao.
17 Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
Rijetko zalazi u kuću bližnjega svoga, da te se ne zasiti i ne zamrzi na te.
18 Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
Čovjek koji svjedoči lažno na bližnjega svoga on je kao bojni malj i mač i oštra strijela.
19 Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
Uzdanje u bezbožnika na dan nevolje - krnjav je zub i noga klecava.
20 Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
Kao onaj koji skida haljinu u zimski dan ili ocat lije na ranu, takav je onaj tko pjeva pjesmu turobnu srcu.
21 Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
Ako je gladan neprijatelj tvoj, nahrani ga kruhom, i ako je žedan, napoji ga vodom.
22 Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
Jer mu zgrćeš ugljevlje na glavu i Jahve će ti platiti.
23 Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
Sjeverni vjetar donosi dažd, a himben jezik srdito lice.
24 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
Bolje je stanovati pod rubom krova nego u zajedničkoj kući sa ženom svadljivom.
25 Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
Kao studena voda žednu grlu, takva je dobra vijest iz zemlje daleke.
26 Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
Kao zatrpan izvor i vrelo zamućeno, takav je pravednik koji kleca pred opakim.
27 Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
Jesti mnogo meda nije dobro niti tražiti pretjerane časti.
28 Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
Grad razvaljen i bez zidova - takav je čovjek koji nema vlasti nad sobom.
