Salamana Pamācības 25
1 Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
Hae hmuennawk loe Judah siangpahrang Hezekiah ih kaminawk mah tarik pakong patoeng ih, Solomon palunghahaih loknawk ah oh.
2 Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
Sithaw lensawkhaih loe amtueng ai ah kaom hmuen maeto ah oh; toe hmuen maeto kawng pakronghaih loe siangpahrangnawk lensawkhaih ah oh.
3 Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
Van loe sang moe, long loe thuk baktih toengah, siangpahrangnawk ih palung loe hnu thai mak ai.
4 Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
Sumkanglung thung ih sum aek to va ah, to naah ni sum sahkung mah boengloeng kahoih to sah thai tih.
5 Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
Kasae kaminawk to siangpahrang hmaa hoiah takhoe oh; to tiah ni anih ih angraeng tangkhang to toenghaih hoiah cak poe tih.
6 Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
Siangpahrang hmaa ah nangmah hoi nangmah to amkoeh hmah; kalen kaminawk ih ahmuen ah angdoe hmah;
7 Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
mik hoiah na hnuk ih angraeng hmaa ah azathaih hoiah oh pongah loe, Hae ah angzo tahang ah, tiah thui kami ih lok to tahngaih han hoih kue.
8 Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
Lokcaekhaih im ah kami to karangah khing hmah; hnukkhuem ah na imtaeng kami mah azathaih na tongsak nahaeloe kawbangah maw na om tih?
9 Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
Na imtaeng kami hoi poek anghmong ai pongah lok angaek cadoeh, tamqu hmuen to minawk khaeah taphong hmah;
10 Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
to tih ai nahaeloe lok thaih kami mah nang azathaih tongsak hanah taphong ueloe, na hmin hoihaih to amro moeng tih.
11 Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
Kahoih lok apaehhaih loe sumkanglung pazut het ih sui bungmu hoiah anghmong.
12 Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
Palunghahaih lok hoi thuitaek kami loe, lok tahngai kami hanah, sui naa tangkraeng baktih, suitui kaciim hoiah sak ih bungmu baktiah oh.
13 Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
Oep kaom laicaeh loe anih patoehkung hanah, cang aah nathuem ih dantui kamding baktiah oh, patoehkung Angraeng ih palungthin to angthasak.
14 Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
Tangqum paek han, tiah amoek moe, paek ai kami loe khotui om ai tamai hoiah anghmong.
15 Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
Pauephaih rang hoiah ukkung to pazawk thaih moe, loknaem mah ahuh to angkhaehsak thaih.
16 Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
Khoitui to na hnuk maw? Kahoih boekah caa ah, amhah aak ah na caak nahaeloe na palok tih.
17 Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
Na imtaeng khaeah kahoih boekah caeh ah, na caeh tuektuek nahaeloe, na hmawt ueloe, na hnuma moeng tih.
18 Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
A imtaeng kami nuiah amsawn hnukung ah angdoe kami loe thingboeng, haita, palaa hoiah anghmong.
19 Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
Raihaih tong naah oep kaom ai kami khaeah amhahaih loe, haa kangkhaek, khokkhaem kami hoiah anghmong.
20 Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
Poek angpho kami khaeah laasah kami loe siktue ah laihaw angkhring kami, zencing nuiah kathaw tui bawh baktiah ni oh.
21 Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
Na misa to zok amthlam nahaeloe buh paek ah; tui anghae nahaeloe naek hanah tui to paek ah;
22 Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
hae loe anih lu nuiah hmaisaae koeng pae baktiah om ueloe, Angraeng mah tahamhoihaih na paek tih.
23 Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
Aluek bang ih takhi mah kho angzohsak baktih toengah, minawk kasae thui kami ih palai mah palungphuihaih to tacawtsak.
24 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
Angzoeh koeh zu hoiah kakawk parai im thungah nawnto oh pongah loe imphu ranui ih im takii ah oh to hoih kue.
25 Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
Angthla parai ahmuen hoiah angzo kahoih tamthanglok loe pakhra tui anghae kami hanah tui kamding ah oh.
26 Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
Kahoih ai kami hmaa ah kamtimh katoeng kami loe tui kamnu hoi kaqong tui baktiah ni oh.
27 Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
Khoitui pop hmoek ah caak han hoih ai baktih toengah, angmah lensawkhaih pakrong kami loe lensawkhaih to hnu mak ai.
28 Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
A poekhaih angsum ai kami loe sipae om ai, kamtimh vangpui hoiah anghmong.
