Salamana Pamācības 24
1 Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
Ne zavidi zlijem ljudima niti želi da si s njima.
2 Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
Jer o pogibli misli srce njihovo i usne njihove govore o muci.
3 Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
Mudrošæu se zida kuæa i razumom utvrðuje se.
4 Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
I znanjem se pune klijeti svakoga blaga i dragocjena i mila.
5 Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
Mudar je èovjek jak, i razuman je èovjek silan snagom.
6 Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
Jer mudrijem savjetom ratovaæeš, i izbavljenje je u mnoštvu savjetnika.
7 Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
Visoke su bezumnome mudrosti; neæe otvoriti usta svojih na vratima.
8 Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
Ko misli zlo èiniti zvaæe se zlikovac.
9 Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
Misao bezumnikova grijeh je, i potsmjevaè je gad ljudski.
10 Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
Ako kloneš u nevolji, skratiæe ti se sila.
11 Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
Izbavljaj pohvatane na smrt; i koje hoæe da pogube, nemoj se ustegnuti od njih.
12 Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
Ako li reèeš: gle, nijesmo znali za to; neæe li razumjeti onaj koji ispituje srca, i koji èuva dušu tvoju neæe li doznati i platiti svakome po djelima njegovijem?
13 Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
Sine moj, jedi med, jer je dobar, i sat, jer je sladak grlu tvojemu.
14 Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Tako æe biti poznanje mudrosti duši tvojoj, kad je naðeš; i biæe plata, i nadanje tvoje neæe se zatrti.
15 Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
Bezbožnièe, ne vrebaj oko stana pravednikova, i ne kvari mu poèivanja.
16 Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
Jer ako i sedam puta padne pravednik, opet ustane, a bezbožnici propadaju u zlu.
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
Kad padne neprijatelj tvoj, nemoj se radovati, i kad propadne, neka ne igra srce tvoje.
18 Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
Jer bi vidio Gospod i ne bi mu bilo milo, i obratio bi gnjev svoj od njega na tebe.
19 Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
Nemoj se žestiti radi nevaljalaca, nemoj zavidjeti bezbožnicima.
20 Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
Jer nema plate nevaljalcu, žižak æe se bezbožnicima ugasiti.
21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
Boj se Gospoda, sine moj, i cara, i ne miješaj se s nemirnicima.
22 Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
Jer æe se ujedanput podignuti pogibao njihova, a ko zna propast koja ide od obojice?
23 Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
I ovo je za mudarce: gledati ko je ko na sudu nije dobro.
24 Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
Ko govori bezbožniku: pravedan si, njega æe proklinjati ljudi i mrziæe na nj narodi.
25 Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
A koji ga karaju, oni æe biti mili, i doæi æe na njih blagoslov dobrijeh.
26 Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
Ko govori rijeèi istinite, u usta ljubi.
27 Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
Uredi svoj posao na polju, i svrši svoje na njivi, potom i kuæu svoju zidaj.
28 Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
Ne budi svjedok na bližnjega svojega bez razloga, i ne varaj usnama svojima.
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
Ne govori: kako je on meni uèinio tako æu ja njemu uèiniti; platiæu ovom èovjeku po djelu njegovu.
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
Iðah mimo njivu èovjeka lijena i mimo vinograd èovjeka bezumna;
31 Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
I gle, bješe sve zaraslo u trnje i sve pokrio èkalj, i ograda im kamena razvaljena.
32 Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
I vidjevši uzeh na um, i gledah i pouèih se.
33 Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Dok malo prospavaš, dok malo prodrijemlješ, dok malo sklopiš ruke da poèineš,
34 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
U tom æe doæi siromaštvo tvoje kao putnik, i oskudica tvoja kao oružan èovjek.
