Salamana Pamācības 24
1 Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
ne aemuleris viros malos nec desideres esse cum eis
2 Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
quia rapinas meditatur mens eorum et fraudes labia eorum loquuntur
3 Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
sapientia aedificabitur domus et prudentia roborabitur
4 Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
in doctrina replebuntur cellaria universa substantia pretiosa et pulcherrima
5 Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
vir sapiens et fortis est et vir doctus robustus et validus
6 Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
quia cum dispositione initur bellum et erit salus ubi multa consilia sunt
7 Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
excelsa stulto sapientia in porta non aperiet os suum
8 Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
qui cogitat malefacere stultus vocabitur
9 Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
cogitatio stulti peccatum est et abominatio hominum detractor
10 Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
si desperaveris lassus in die angustiae inminuetur fortitudo tua
11 Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
erue eos qui ducuntur ad mortem et qui trahuntur ad interitum liberare ne cesses
12 Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
si dixeris vires non suppetunt qui inspector est cordis ipse intellegit et servatorem animae tuae nihil fallit reddetque homini iuxta opera sua
13 Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
comede fili mi mel quia bonum est et favum dulcissimum gutturi tuo
14 Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
sic et doctrina sapientiae animae tuae quam cum inveneris habebis in novissimis et spes tua non peribit
15 Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
ne insidieris et quaeras impietatem in domo iusti neque vastes requiem eius
16 Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
septies enim cadet iustus et resurget impii autem corruent in malum
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
cum ceciderit inimicus tuus ne gaudeas et in ruina eius ne exultet cor tuum
18 Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
ne forte videat Dominus et displiceat ei et auferat ab eo iram suam
19 Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
ne contendas cum pessimis nec aemuleris impios
20 Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
quoniam non habent futurorum spem mali et lucerna impiorum extinguetur
21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
time Dominum fili mi et regem et cum detractoribus non commiscearis
22 Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
quoniam repente consurget perditio eorum et ruinam utriusque quis novit
23 Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
haec quoque sapientibus cognoscere personam in iudicio non est bonum
24 Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
qui dicit impio iustus es maledicent ei populi et detestabuntur eum tribus
25 Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
qui arguunt laudabuntur et super ipsos veniet benedictio
26 Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
labia deosculabitur qui recta verba respondet
27 Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
praepara foris opus tuum et diligenter exerce agrum tuum ut postea aedifices domum tuam
28 Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
ne sis testis frustra contra proximum tuum nec lactes quemquam labiis tuis
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
ne dicas quomodo fecit mihi sic faciam ei reddam unicuique secundum opus suum
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
per agrum hominis pigri transivi et per vineam viri stulti
31 Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
et ecce totum repleverant urticae operuerant superficiem eius spinae et maceria lapidum destructa erat
32 Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
quod cum vidissem posui in corde meo et exemplo didici disciplinam
33 Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
parum inquam dormies modicum dormitabis pauxillum manus conseres ut quiescas
34 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
et veniet quasi cursor egestas tua et mendicitas quasi vir armatus
