Salamana Pamācības 24
1 Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
Ne æmuleris viros malos, nec desideres esse cum eis:
2 Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
quia rapinas meditatur mens eorum, et fraudes labia eorum loquuntur.
3 Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
Sapientia ædificabitur domus, et prudentia roborabitur.
4 Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
In doctrina replebuntur cellaria, universa substantia pretiosa et pulcherrima.
5 Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
Vir sapiens fortis est, et vir doctus robustus et validus:
6 Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
quia cum dispositione initur bellum, et erit salus ubi multa consilia sunt.
7 Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
Excelsa stulto sapientia; in porta non aperiet os suum.
8 Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
Qui cogitat mala facere stultus vocabitur:
9 Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
cogitatio stulti peccatum est, et abominatio hominum detractor.
10 Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
Si desperaveris lassus in die angustiæ, imminuetur fortitudo tua.
11 Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
Erue eos qui ducuntur ad mortem, et qui trahuntur ad interitum, liberare ne cesses.
12 Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
Si dixeris: Vires non suppetunt; qui inspector est cordis ipse intelligit: et servatorem animæ tuæ nihil fallit, reddetque homini juxta opera sua.
13 Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
Comede, fili mi, mel, quia bonum est, et favum dulcissimum gutturi tuo.
14 Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Sic et doctrina sapientiæ animæ tuæ: quam cum inveneris, habebis in novissimis spem, et spes tua non peribit.
15 Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
Ne insidieris, et quæras impietatem in domo justi, neque vastes requiem ejus.
16 Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
Septies enim cadet justus, et resurget: impii autem corruent in malum.
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
Cum ceciderit inimicus tuus ne gaudeas, et in ruina ejus ne exsultet cor tuum:
18 Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
ne forte videat Dominus, et displiceat ei, et auferat ab eo iram suam.
19 Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
Ne contendas cum pessimis, nec æmuleris impios:
20 Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
quoniam non habent futurorum spem mali, et lucerna impiorum extinguetur.
21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
Time Dominum, fili mi, et regem, et cum detractoribus non commiscearis:
22 Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
quoniam repente consurget perditio eorum, et ruinam utriusque quis novit?
23 Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
Hæc quoque sapientibus. Cognoscere personam in judicio non est bonum.
24 Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
Qui dicunt impio: Justus es: maledicent eis populi, et detestabuntur eos tribus.
25 Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
Qui arguunt eum laudabuntur, et super ipsos veniet benedictio.
26 Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
Labia deosculabitur qui recta verba respondet.
27 Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
Præpara foris opus tuum, et diligenter exerce agrum tuum, ut postea ædifices domum tuam.
28 Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
Ne sis testis frustra contra proximum tuum, nec lactes quemquam labiis tuis.
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
Ne dicas: Quomodo fecit mihi, sic faciam ei; reddam unicuique secundum opus suum.
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
Per agrum hominis pigri transivi, et per vineam viri stulti:
31 Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
et ecce totum repleverant urticæ, et operuerant superficiem ejus spinæ, et maceria lapidum destructa erat.
32 Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
Quod cum vidissem, posui in corde meo, et exemplo didici disciplinam.
33 Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Parum, inquam, dormies, modicum dormitabis; pauxillum manus conseres ut quiescas:
34 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
et veniet tibi quasi cursor egestas, et mendicitas quasi vir armatus.
