< Salamana Pamācības 24 >
1 Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
Kik nyiego maki gi joricho bende kik iyie chunyi gomb bedo e chokruok margi;
2 Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
nimar chunjegi chano timo mamono to dhogi wacho mana gik makelo chandruok.
3 Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
Rieko ema igerogo ot, to kuom winjo ogurore mosiko;
4 Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
kuom ngʼeyo, utene maiye ipongʼo gi gik moko ma ok yudo yot kod mwandu mabeyo.
5 Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
Ngʼat mariek nigi teko maduongʼ; to ngʼat man-gi ngʼeyo medo teko;
6 Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
nimar dhiyo e lweny dwaro ni ongʼadni rieko, to bedo gi loch dwaro jongʼad rieko mangʼeny.
7 Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
Rieko bor moyombo ngʼat mofuwo; e kar bura mar alap oonge gi gima onyalo wacho.
8 Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
Ngʼat machano gima rach biro ngʼere kaka ja-andhoga.
9 Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
Andhoga mar fuwo en richo, to ji mon kod ja-jar ji.
10 Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
Ka tekri orumo mipodho e kinde mar lweny, to mano kaka tekri tin!
11 Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
Res jogo mitero kar tho; mak jogo mawuotho ka tangni dhiyo kar yengʼo.
12 Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
Ka iwacho niya, “Ne ok wangʼeyo gimoro kuom wachni,” donge ngʼatno mapimo chuny dhano ongʼeyo wachno? Donge ngʼat morito kendo ngʼiyo ngimani ongʼeyogo? To donge obiro chulo ngʼato ka ngʼato mowinjore gi timbene?
13 Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
Wuoda, cham mor kich, nimar ober; mor kich moa e pedni mar kich nigi ndhandhu mamit.
14 Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Ngʼe bende ne rieko mit ni chunyi; ka iyude, nitie geno mar ndalo mabiro kuomi, to genoni ok nongʼad oko.
15 Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
Kik ibut ka ngʼat marach mondo iketh od ngʼat makare, kik iyak dalane,
16 Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
kata bedni ngʼat makare ogore piny nyadibiriyo, pod obiro chungo kendo; to joricho igoyo piny gi masira.
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
Kik ibed mamor gi masiche mag jasiki, ka ochwanyore, kik iyie chunyi bed mamor;
18 Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
nimar Jehova Nyasaye biro neno kendo golo mirimbe oko kuome.
19 Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
Kik ibed maluor nikech joricho kata kik nyiego maki kod joma timbegi richo,
20 Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
nimar jaricho onge gi geno mar ndalo mabiro, kendo taya mar ngʼat marach ibiro nego.
21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
Wuoda, luor Jehova Nyasaye kod ruoth morito piny, kendo kik iriwri gi joma kwede,
22 Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
nimar ji ariyogo biro kelonegi chandruok apoya nono, to en ngʼa ma dingʼe ni en chandruok manade ma ginyalo kelo?
23 Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
Magi bende gin weche mag jomariek: Luoro wangʼ kuom ngʼado bura ok ber:
24 Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
Ngʼatno mowachone jaketho niya, “In kare ionge ketho” ji biro kwongʼe to piny kwede.
25 Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
To nobed maber gi jogo makumo joma oketho, kendo gweth mogundho nobed kodgi.
26 Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
Dwoko maratiro nyiso ni mano osiepni mar adier.
27 Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
Tiek tijeni ma oko kendo ik puothegi; bangʼ mano, eka iger odi.
28 Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
Kik ibed janeno e wach jabuti kaonge gima omiyo, kata tiyo gi dhogi mondo iriambi.
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
Kik iwach niya, “Abiro timone mana kaka osetimona; abiro chulo ngʼatno mana kaka notimona.”
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
Nakadho but puoth jasamuoyo, kakadho but puoth olemb mzabibu mar ngʼat maonge gi rieko;
31 Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
kudho notwi kuonde duto, puodho duto noim gi buya, to ohinga mar kidi nomukore.
32 Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
Naketo chunya nono gino mane aneno to napuonjora kuom gino mane aneno.
33 Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Nindo matin, ayula wangʼ matin, kwakruok matin kiyweyo,
34 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
to dhier biro monji ka janjore kendo chan ka jalweny momanore.