< Salamana Pamācības 24 >

1 Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
Misund ej onde Folk, hav ikke lyst til at være med dem;
2 Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
thi deres Hjerte pønser paa Vold, deres Læbers Ord volder Men.
3 Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
Ved Visdom bygges et Hus, ved Indsigt holdes det oppe,
4 Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
ved Kundskab fyldes Kamrene med alskens kosteligt, herligt Gods.
5 Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
Vismand er større end Kæmpe, kyndig Mand mer end Kraftkarl.
6 Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
Thi Krig skal du føre efter modent Overlæg, vel staar det til, hvor mange giver Raad.
7 Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
Visdom er Daaren for høj, han aabner ej Munden i Porten.
8 Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
Den, der har ondt i Sinde, kaldes en rænkefuld Mand.
9 Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
Hvad en Daare har for, er Synd, en Spotter er Folk en Gru.
10 Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
Taber du Modet paa Trængslens Dag, da er din Kraft kun ringe.
11 Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
Frels dem, der slæbes til Døden, red dem, der vakler hen for at dræbes.
12 Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
Siger du: »Se, jeg vidste det ikke« — mon ej han, der vejer Hjerter, kan skønne? Han, der tager Vare paa din Sjæl, han ved det, han gengælder Mennesker, hvad de har gjort.
13 Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
Spis Honning, min Søn, det er godt, og Kubens Saft er sød for din Gane;
14 Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
vid, at saa er og Visdom for Sjælen! Naar du finder den, har du en Fremtid, dit Haab bliver ikke til intet.
15 Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
Lur ej paa den retfærdiges Bolig, du gudløse, ødelæg ikke hans Hjem;
16 Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
thi syv Gange falder en retfærdig og staar op, men gudløse styrter i Fordærv.
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
Falder din Fjende, saa glæd dig ikke, snubler han, juble dit Hjerte ikke,
18 Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
at ikke HERREN skal se det med Mishag og vende sin Vrede fra ham.
19 Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
Græm dig ej over Ugerningsmænd, misund ikke de gudløse;
20 Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
thi den onde har ingen Fremtid, gudløses Lampe gaar ud.
21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
Frygt HERREN og Kongen, min Søn, indlad dig ikke med Folk, som gør Oprør;
22 Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
thi brat kommer Ulykke fra dem, uventet Fordærv fra begge.
23 Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
Ogsaa følgende Ordsprog er af vise Mænd. Partiskhed i Retten er ilde.
24 Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
Mod den, som kender en skyldig fri, er Folkeslags Banden, Folkefærds Vrede;
25 Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
men dem, der dømmer med Ret, gaar det vel, dem kommer Lykkens Velsignelse over.
26 Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
Et Kys paa Læberne giver den, som kommer med ærligt Svar.
27 Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
Fuldfør din Gerning udendørs, gør dig færdig ude paa Marken og byg dig siden et Hus!
28 Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
Vidn ikke falsk mod din Næste, vær ikke letsindig med dine Læber;
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
sig ikke: »Jeg gør mod ham, som han gjorde mod mig, jeg gengælder hver hans Gerning.«
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
Jeg kom forbi en lad Mands Mark og et uforstandigt Menneskes Vingaard;
31 Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
se, den var overgroet af Tidsler, ganske skjult af Nælder; Stendiget om den laa nedbrudt.
32 Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
Jeg skued og skrev mig det bag Øre, jeg saa og tog Lære deraf:
33 Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Lidt Søvn endnu, lidt Blund, lidt Hvile med samlagte Hænder:
34 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
Som en Stimand kommer da Fattigdom over dig, Trang som en skjoldvæbnet Mand.

< Salamana Pamācības 24 >