Salamana Pamācības 24
1 Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
Ne zavidi opakim ljudima niti želi da budeš s njima.
2 Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
Jer im srce smišlja nasilje i usne govore o nedjelu.
3 Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
Mudrošću se zida kuća i razborom utvrđuje,
4 Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
i po znanju se pune klijeti svakim blagom dragocjenim i ljupkim.
5 Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
Bolji je mudar od jakoga i čovjek razuman od silne ljudine.
6 Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
Jer s promišljanjem se ide u boj i pobjeda je u mnoštvu savjetnika.
7 Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
Previsoka je bezumnomu mudrost: zato na sudu ne otvara usta svojih!
8 Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
Tko smišlja zlo zove se učitelj podmukli.
9 Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
Ludost samo grijeh snuje, i podrugljivac je mrzak ljudima.
10 Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
Kloneš li u dan bijede, bijedna je tvoja snaga.
11 Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
Izbavi one koje vode u smrt; i spasavaj one koji posrćući idu na stratište.
12 Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
Ako kažeš: “Nismo za to znali”, ne razumije li onaj koji ispituje srca? I ne znade li onaj koji ti čuva dušu? I ne plaća li on svakomu po njegovim djelima?
13 Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
Jedi med, sine moj, jer je dobar, i saće je slatko nepcu tvome.
14 Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Takva je, znaj, i mudrost tvojoj duši: ako je nađeš, našao si budućnost i nada tvoja neće propasti.
15 Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
Ne postavljaj, opaki, zasjede stanu pravednikovu, ne čini nasilja boravištu njegovu;
16 Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
jer padne li pravednik i sedam puta, on ustaje, a opaki propadaju u nesreći.
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
Ne veseli se kad padne neprijatelj tvoj i ne kliči srcem kada on posrće,
18 Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
da ne bi vidio Jahve i za zlo uzeo i obratio srdžbu svoju od njega.
19 Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
Nemoj se srditi zbog zločinaca, nemoj zavidjeti opakima,
20 Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
jer zao čovjek nema budućnosti, svjetiljka opakih gasi se.
21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
Boj se Jahve, sine moj, i kralja: i ne buni se ni protiv jednoga ni protiv drugoga.
22 Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
Jer iznenada provaljuje nesreća njihova i tko zna kad će doći propast njihova.
23 Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
I ovo je od mudraca: Ne valja biti pristran na sudu.
24 Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
Tko opakomu veli: “Pravedan si”, proklinju ga narodi i kunu puci;
25 Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
a oni koji ga ukore nalaze zadovoljstvo, i na njih dolazi blagoslov sreće.
26 Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
U usta ljubi tko odgovara pošteno.
27 Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
Svrši svoj posao vani i uredi svoje polje, potom i kuću svoju zidaj.
28 Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
Ne svjedoči lažno na bližnjega svoga: zar ćeš varati usnama svojim?
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
Ne reci: “Kako je on meni učinio, tako ću i ja njemu; platit ću tom čovjeku po djelu njegovu!”
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
Prolazio sam mimo polje nekog lijenčine i mimo vinograd nekog luđaka,
31 Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
i gle, sve bijaše zaraslo u koprive, i sve pokrio čkalj, i kamena ograda porušena.
32 Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
Vidjeh to i pohranih u srcu, promotrih i uzeh pouku:
33 Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
“Još malo odspavaj, još malo odrijemaj, još malo podvij ruke za počinak,
34 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
i doći će tvoje siromaštvo kao skitač i oskudica kao oružanik!”
