< Salamana Pamācības 23 >
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Cuando te sientes a comer con un ʼadón, Considera bien lo que está delante de ti,
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
Y pon cuchillo a tu garganta Si tienes gran apetito.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
No codicies sus manjares delicados, Porque son pan de engaño.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
No te afanes por hacer riquezas. Sé prudente y desiste.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Si les diriges una mirada, ya no están. Les salieron alas como un águila que vuela a los cielos.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
No comas pan con el avaro, Ni codicies sus manjares,
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
Porque como piensa en su corazón, así es. Come y bebe, te dirá, Pero su corazón no está contigo.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Vomitarás el bocado que comiste Y perderás tus suaves palabras.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
No hables a oídos del insensato, Porque despreciará la prudencia de tus razones.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
No cambies de lugar el lindero antiguo, Ni entres en el campo de los huérfanos,
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
Porque su Redentor es fuerte, Y defenderá contra ti la causa de ellos.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Aplica tu corazón a la enseñanza, Y tus oídos a las palabras sabias.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
No retraigas la corrección al muchacho, Si lo castigas con vara, no morirá.
14 Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol )
Lo castigarás con vara, Y librarás su alma del Seol. (Sheol )
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Hijo mío, si tu corazón es sabio, También a mí se me alegrará el corazón,
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
Mi ser interno también se alegrará Cuando tus labios hablen cosas rectas.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
No tenga tu corazón envidia de los pecadores. Más bien, persevera en el temor a Yavé en todo tiempo.
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Porque ciertamente hay un porvenir, Y tu esperanza no será frustrada.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Escucha tú, hijo mío, sé sabio, Y dirige tu corazón por el buen camino.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
No estés con los bebedores de vino, Ni con los comedores de carne,
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
Porque el ebrio y el glotón empobrecerán, Y el dormitar hará vestir harapos.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Escucha a tu padre que te engendró, Y no desprecies a tu madre cuando sea anciana.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Adquiere la verdad y no la vendas, También sabiduría, instrucción y entendimiento.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
El padre del justo se alegrará en gran manera. El que engendra un hijo sabio se gozará con él.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Alégrense tu padre y tu madre, Y regocíjese la que te dio a luz.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Dame, hijo mío, tu corazón Y observen tus ojos mis caminos.
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Porque fosa profunda es la prostituta, Y pozo angosto la mujer extraña.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
También ella, como asaltante, acecha, Y entre los hombres multiplica a los traicioneros.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
¿Para quién es el ay? ¿Para quién las tristezas? ¿Para quién las contiendas? ¿Para quién el quejido? ¿Para quién las heridas sin causa? ¿Para quién los ojos enrojecidos?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
Para el que se detiene en el vino, Para los que prueban licores mezclados.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
No mires al vino cuando rojea, Y lanza destellos en la copa, Porque se entra suavemente,
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
Pero al fin, muerde como una serpiente. Pica como una víbora.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Tus ojos mirarán cosas extrañas, Y tu corazón hablará cosas perversas.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
Serás como el que está acostado en alta mar, Como el que duerme en el palo de un velero,
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
Y dirás: Me golpearon y no me dolió, Me azotaron, pero no lo sentí. Cuando despierte, lo volveré a buscar.