Salamana Pamācības 23
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Ati yeroo waa nyaachuuf bulchaa tokko wajjin teessutti, waan fuula kee dura jiru hubadhuu ilaali;
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
ati yoo nyaataaf fedhii guddaa qabaatte, qoonqoo kee irra billaa kaaʼi.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Waan nyaanni sun nama gowwoomsuuf, miʼaa isaatti hin gaggabin.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Sooromuuf jettee of hin dadhabsiisin; of qabuufis ogummaa qabaadhu.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Sooromni yommuu ati ija irra buufattutti ni bada; inni dhugumaan Baallee baafatee akkuma risaa gara samiitti ol barrisaatii.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Buddeena doqnaa hin nyaatin; cidha isaas hin kajeelin;
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
inni yeroo hunda waaʼee gatii yaadaatii. Inni, “Nyaadhuu dhugi” siin jedha; garaan isaa garuu si wajjin hin jiru.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Ati waanuma xinnoo nyaatte sana ni diddigda; dubbii kee gaarii sana illee ni dhabda.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Sababii inni ogummaa dubbii keetii tuffatuuf ati nama gowwaatti hin dubbatin.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Dhagaa daangaa durii hin dhiibin yookaan lafa qotiisaa ijoollee abbaa hin qabneetti hin darbin.
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
Furiin isaanii jabaadhaatii; inni gara isaanii goree sitti falma.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Qalbii kee gara gorsaatti, gurra kee immoo gara dubbii beekumsaatti deebifadhu.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Ijoollee kee adabachuu hin dhiisin; yoo ati arcummeedhaan adabde isaan hin duʼan.
Arcummeedhaan isaan adabiitii lubbuu isaanii duʼa oolchi. (Sheol h7585)
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Yaa ilma ko, yoo garaan kee ogeessa taʼe, garaan koo ni gammada;
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
yoo arrabni kee waan qajeelaa dubbate, keessi koo baayʼee gammada.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Garaan kee cubbamootatti hin hinaafin; garuu yeroo hunda Waaqayyoon sodaadhu.
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Ati dhugumaan gara fuulduraatti abdii qabda; abdiin kees hin citu.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Yaa ilma ko, dhaggeeffadhu; ogeessa taʼi; qalbii kee daandii qajeelaa irra buufadhu.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Warra daadhii wayinii baayʼee dhuganitti yookaan warra foonitti gaggabanitti hin makamin;
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
machooftuu fi albaadheyyiin ni hiyyoomu; hirriba baayʼisuunis moofaa nama uffachiisa.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Abbaa kee kan si dhalche dhagaʼi; haadha kees yeroo isheen jaartu hin tuffatin.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Dhugaa bitadhu malee hin gurgurin; ogummaa, qajeelfamaa fi hubannaas bitadhu.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Abbaan nama qajeelaa gammachuu guddaa qaba; namni ilma ogeessa qabu isatti gammada.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Abbaan keetii fi haati kee haa gammadan; isheen si deesse sun haa ililchitu!
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Yaa ilma ko, garaa kee naa kenni; iji kees karaa koo haa ilaalu;
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
sagaagaltuun boolla gad fagoodhaatii, niitiin ganda labeenis boolla bishaanii dhiphaa dha.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Isheen akkuma saamtuutti riphxee nama eeggatti; namoota gidduuttis warra hin amanamne baayʼifti.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Eenyutu, “Anaaf wayyoo!” jedha? Eenyutu gadda qaba? Eenyutu lola qaba? Eenyutu komii qaba? Eenyutu sababii malee madaaʼa? Kan iji isaa diimatu eenyu?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
Warra daadhii wayinii dhuguu irra akka malee turan, warra daadhii wayinii walmakaa afaaniin qabuu dhaqanii dha.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Yeroo inni diimatutti, yeroo inni billillee keessa ol xixinniqutti, yeroo inni suuta jedhee gad buʼutti daadhii wayinii ija itti qabdee hin ilaalin.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
Dhuma irratti akkuma bofaa nama idda; akkuma buutiis nama ciniina.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Iji kee waan haaraa arga; qalbiin kees jalʼina yaada.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
Ati akkuma nama walakkaa galaana guddaa ciisuu ti; akkuma nama fiixee utubaa doonii irra ciisuu taata.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
Ati akkana jetta; “Isaan na dhaʼan; ani garuu hin miidhamne! Isaan na tuman; garuu natti hin dhagaʼamne! Ani dhugaatii biraa barbaaddachuuf yooman dammaqa?”
