< Salamana Pamācības 23 >
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Quando sederis ut comedas cum principe, diligenter attende quæ apposita sunt ante faciem tuam.
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
Et statue cultrum in gutture tuo: si tamen habes in potestate animam tuam.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Ne desideres de cibis ejus, in quo est panis mendacii.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Noli laborare ut diteris, sed prudentiæ tuæ pone modum.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Ne erigas oculos tuos ad opes quas non potes habere, quia facient sibi pennas quasi aquilæ, et volabunt in cælum.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Ne comedas cum homine invido, et ne desideres cibos ejus:
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
quoniam in similitudinem arioli et conjectoris æstimat quod ignorat. Comede et bibe, dicet tibi; et mens ejus non est tecum.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Cibos quos comederas evomes, et perdes pulchros sermones tuos.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
In auribus insipientium ne loquaris, qui despicient doctrinam eloquii tui.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Ne attingas parvulorum terminos, et agrum pupillorum ne introëas:
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
propinquus enim illorum fortis est, et ipse judicabit contra te causam illorum.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Ingrediatur ad doctrinam cor tuum, et aures tuæ ad verba scientiæ.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Noli subtrahere a puero disciplinam: si enim percusseris eum virga, non morietur.
14 Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol )
Tu virga percuties eum, et animam ejus de inferno liberabis. (Sheol )
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Fili mi, si sapiens fuerit animus tuus, gaudebit tecum cor meum:
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
et exsultabunt renes mei, cum locuta fuerint rectum labia tua.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Non æmuletur cor tuum peccatores, sed in timore Domini esto tota die:
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
quia habebis spem in novissimo, et præstolatio tua non auferetur.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Audi, fili mi, et esto sapiens, et dirige in via animum tuum.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Noli esse in conviviis potatorum, nec in comessationibus eorum qui carnes ad vescendum conferunt:
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
quia vacantes potibus et dantes symbola consumentur, et vestietur pannis dormitatio.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Audi patrem tuum, qui genuit te, et ne contemnas cum senuerit mater tua.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Veritatem eme, et noli vendere sapientiam, et doctrinam, et intelligentiam.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Exsultat gaudio pater justi; qui sapientem genuit, lætabitur in eo.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Gaudeat pater tuus et mater tua, et exsultet quæ genuit te.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Præbe, fili mi, cor tuum mihi, et oculi tui vias meas custodiant.
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Fovea enim profunda est meretrix, et puteus angustus aliena.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Insidiatur in via quasi latro, et quos incautos viderit, interficiet.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Cui væ? cujus patri væ? cui rixæ? cui foveæ? cui sine causa vulnera? cui suffusio oculorum?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
nonne his qui commorantur in vino, et student calicibus epotandis?
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Ne intuearis vinum quando flavescit, cum splenduerit in vitro color ejus: ingreditur blande,
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
sed in novissimo mordebit ut coluber, et sicut regulus venena diffundet.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Oculi tui videbunt extraneas, et cor tuum loquetur perversa.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
Et eris sicut dormiens in medio mari, et quasi sopitus gubernator, amisso clavo.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
Et dices: Verberaverunt me, sed non dolui; traxerunt me, et ego non sensi. Quando evigilabo, et rursus vina reperiam?