< Salamana Pamācības 23 >
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Rankva ne'ene kave negahane hu'za kagima hanagenka umani'nenka ne'zama nekura, antahi so'e hutenka kva hunka ne'zana no.
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
Rama'a ne'zama ne' vahe'moka, kagraka'a knankenofi kazinuti taga hiankna nehane.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Rankva ne'mofo ne'zamo'a, kasanea osino. Na'ankure ana kaveteti, regavatga hugahie.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Feno vahe'ma mani'zankura maragu'zatinka kazeri havizana osunka, ama' antahi'za e'nerigeno feno vahe'ma mani antahi'zamo'a kazeri havizana osino.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Kavuma keramage'ma hanankna huno, feno zankamo'a fanane hugahie. Na'ankure agekona eri atareno tumpa namamo hareno hampompi mareriankna huno, afe hugahie.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Veva osu ne'mo'ma ne'za emeno huno kagi hania nezantera ovuo. Knare ne'za krentesia nezantera, ksanegura osuo.
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
Na'ankure agra e'inahukna ne'kino, nama'a mizana hugahie antahintahi hakare nehuno, ne'zana nenenka tina no hugahianagi, agri agu'amo'a, kagri'enena omane'ne.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Anama ne'nana ne'zana amu'atinetrenka, nanekema hu so'e hunte'nana zamo'a, amanezankna hugahie.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Neginagi vahe'ma mani'nenafina keaga osuo, na'ankure ama' antahi'zanteti hanana kea, huhaviza hugahaze.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Tamagehe'mo'za koma re'ne'naza kanagi kana akasi kantugma osuge, megusa mofavremofo mopa kavunofi ahenka e'orio.
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
Na'ankure zamahoma ke'nia Nera hankave Ne' mani'neankino, tamagrira keaga Agra'a hurmantegahie.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Kagu'areti kavumro kea nentahinka, antahizama kami kere kagesa antenka antahio.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Mofavrema azeri fatgoma huzankura, korera osuo. Kagrama kanoma amisanana ofrigahie.
14 Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol )
Azeri fatgo hu kanoma ami'zamo'a, fri vahe kumapima vuzankura agu amena agu'vazigahane. (Sheol )
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Mofavre'nimoka ama' antahi'zama erisanana, Nagri nagu'amo'a muse nehuno,
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
kagipinti'ma fatgo ke'ma antahi'sugeno'a, mika nagu'amo'a muse hugahie.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Kumi vahe'mokizmi zamavu'zmavakura kegasanea osuo. Hianagi Ra Anumzamofonku kore'ma hunteno agorga'ama manizanku maka kna, kagesa antahio.
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Henkama fore hania zanku'ma tamage hunka kagesa nentahinka, amuha'ma nehana zamo'a amnezanknara osugahie.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Mofavre'nimoka, ke'ni'a antahinka knare antahi'zana erinka, fatgo kante kagu'a antenka vuo.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Rama'a aka'tima nene'za neginagi nehaza vahe'ene, rama'a zagagafamofo ame'are'ma nehaza vahe'enena, trago oteho.
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
Aka tinte vahe'ene rama'a ne'zama ne' vahe'mo'za zamunte omne vahe manigahaze. Hagi zamavu'ma mase vava vahera, kukena zamimo'a tagato tagatu hugahie.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Kasema kante'nea negafa ke'a nentahinka, negrera'ma tvavamaresigenka kefenkamia otro.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Tamage kema mizase'nenunka zagorera otro, ama' antahizanki, huogu'ma rempima hugamisiazanki, antahi'ama huno refkoma hu'zana erio.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Fatgo avu'ava'ma nehia mofavremofo nefa'a, tusi'a muse hugahie. Hagi ama' antahi'za eri'nea mofavre'agura, nefa'a muse huntegahie.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
E'inahu kavukva hunka negrera kfama azeri muse nehunka, ksegante'nea negrerana azeri muse huo.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Mofavre'nimoke, kagu'tumoka'a Nagri nenaminka, kvuma ke'sanana, Nagri navu'navate kento.
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Monko avu'ava'ma huno Savri'ma huno vanoma nehia a'mo'a, murigankna higeno, vema ante'nea a'mo'ma savrima huno vanoma nehia a'mo'a, osi tinkerigna huno urami'neankino, ana tinkerifima uramisaza vahe'mo'za haviza hugahaze.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Ana a'mo'a kumza vahe'kna huno kazeri savri hunaku kaveganteno mani'neankino, vene'nea azeri savri hanigeno, mani fatgo huno a'are'ma omani'zamo'a ra hugahie.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Iza hazenkefina mani'vava higeno, iza asu zampina nemanie? Iza ke hakarea nehigeno, iza hara azeri o'netie? Iza avufamo hazenkea erigeno namuna nere? Iza avumo korankera nehie?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
E'i anazama fore'ma nehiana zazate'ma aka tima nenaza vahe'ene, hanave waini tima tagi havia hu'za ne'naza vahe'tmimofonte fore nehie.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Atregeno wainimo'ma korankrema nehuno, agrema'amo taferopinti krakra huno mrenerino, knankente'ma fruma huno urami'nia zamo'a, kazeri kasanea osino.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
Hianagi henka'a osifavemo kreankna nehuno, ha' osifavemo kamprino avuatgazama'a regatati huganteankna hugahie.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Kavumo'a ruzahu ruzahu'za negenkeno, antahintahi kamo'a savri nehina, kema hanana kemo'a savri hugahie.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
Hagi e'inama nehanana, hageri amu'nompi me'nea ventefi mase'nankeno kranto kranto huno kazeri tore tore hiankna nehuno, ventemofo seli rente zafare mani'nankeno, zahomo kavregantugama hiankna hugahane.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
Anage hugahane, nahazanagi nata onkrine hunka nehunka, kanona namizanagi antahina kena osu'no'e hugahane. Hanki nagrama ete otisuna, mago'ane ana tina negahue nehane.