< Salamana Pamācības 23 >
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Lè chèf envite ou manje sou menm tab ak li, pa janm bliye ki moun li ye.
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
Si ou se yon moun ki gen bon lapeti, kontwole bouch ou.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Pa pote lanvi sou bon ti manje l'ap ofri ou yo. Se ka yon pèlen li tann pou ou.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Pa touye tèt ou ap kouri dèyè lajan pou ou vin rich. Wete lide ou sou sa.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Paske, anvan ou bat je ou, li gen tan disparèt. Ou ta di lajan gen zèl. Li rete konsa, li vole, li ale.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Pa chita pou ou manje sou menm tab ak moun ki tikoulout. Pa pote lanvi sou manje l'ap ofri ou.
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
Li chich ata ak tèt pa li, ale wè avè ou. L'ap di ou: Manje non, monchè! Bwè non! Men se pa ak tout kè li l'ap di ou sa.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
W'a vonmi tou sa ou te manje a. Tout bèl pawòl ou te di l' yo p'ap sèvi ou anyen.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Pa chache fè yon moun san konprann konprann anyen. Li p'ap tande anyen nan sa w'ap di l' la. Lèfini, l'ap meprize ou met sou li.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Pa janm deplase bòn tè kote yo te ye depi lontan an. Pa antre sou jaden ki pou timoun san papa.
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
Se Bondye k'ap defann yo, li gen anpil pouvwa. L'a plede kòz yo kont ou.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Mete tèt ou an plas lè y'ap moutre ou kichòy. Louvri zòrèy ou lè yon moun ki gen konesans ap pale.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Ou pa bezwen pè bat yon timoun. Yon bèl kal, sa p'ap touye l'.
14 Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol )
Okontrè, si ou bat li, w'a sove nanm li pou l' pa mouri. (Sheol )
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Pitit mwen, si ou gen bon konprann, mwen p'ap manke kontan.
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
M'a kontan anpil lè m'a tande bon pawòl k'ap soti nan bouch ou.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Pa pote lanvi sou moun k'ap fè sa ki mal. Nan tou sa w'ap fè, toujou gen krentif pou Bondye.
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Paske gen denmen. Se pa pou gremesi w'ap tann sa w'ap tann lan.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Louvri zòrèy ou, gason mwen, pou ou ka gen bon konprann, pou ou ka mache dwat. Kalkile byen kote w'ap mete pye ou, pou ou ka mache dwat.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Pa fè zanmi avèk moun k'ap bwè twòp, ak moun k'ap fè safte.
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
Paske moun k'ap fè metye bwè ak moun ki afre ap vin pòv. Si ou pase tout tan ou ap dòmi, talè konsa w'ap mache yon men devan yon men dèyè.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Pitit mwen, koute papa ou ki fè ou. Pa meprize manman ou lè li fin granmoun.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Verite, konesans, lespri ak bon konprann, se bagay ou mèt peye chè pou ou genyen. Men, pa janm vann sa.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Papa ki gen yon pitit k'ap mache dwat ap toujou kontan. Manman ki fè yon pitit ki gen bon konprann ap toujou gen kè kontan.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Fè kè papa ou ak manman ou kontan. Fè kè manman ki fè ou la kontan.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Pitit mwen, louvri zòrèy ou pou tande sa m'ap di ou. Louvri je ou byen pou ou wè jan m'ap viv.
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Fanm jennès se tankou yon twou pèlen, fanm adiltè se tankou yon pi jis jis.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Tankou vòlò, y'ap pare pèlen pou ou. Yo fè anpil gason pèdi tèt yo.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Ki moun ki nan tèt chaje, ki nan lapenn? Ki moun ki toujou nan kont, ki tou tan ap plenyen? Ki moun k'ap pran kou san rezon, ki gen je yo tou wouj?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
Se moun k'ap bwè twòp gwòg, moun k'ap kouri dèyè tranpe.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Pa kite bweson pran nanm ou, ou te mèt wè jan li bèl, jan li klè nan vè a. Lè ou bwè l', li desann dous nan gòj ou.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
Men, pita ou santi se tankou yon move sèpan ki mòde ou, yon sèpan aspik ki pike ou.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
W'ap wè tout bagay ap vire devan je ou, w'ap depale.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
W'ap santi tankou si ou te sou lanmè: w'ap tankou si ou te sou tèt yon ma batiman.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
Lè sa a w'a di: Gen lè yo bat mwen, mwen pa santi sa. Gen lè yo te ban m' kou, mwen pa konn sa. Kilè m'a leve la a? Mwen ta pran yon ti kou ankò.