< Salamana Pamācības 23 >
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
When thou sittest to eat with a ruler, consider diligently what [is] before thee:
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
And put a knife to thy throat, if thou [art] a man given to appetite.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Be not desirous of his dainties: for they [are] deceitful food.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Labor not to be rich: cease from thy own wisdom.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Wilt thou set thy eyes upon that which is not? for [riches] certainly make to themselves wings; they fly away as an eagle towards heaven.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Eat thou not the bread of [him that hath] an evil eye, neither desire thou his dainties:
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
For as he thinketh in his heart, so [is] he: Eat and drink, saith he to thee; but his heart [is] not with thee.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
The morsel [which] thou hast eaten shalt thou vomit up, and lose thy sweet words.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Speak not in the ears of a fool: for he will despise the wisdom of thy words.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Remove not the old landmark; and enter not into the fields of the fatherless:
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
For their redeemer [is] mighty; he will plead their cause with thee.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Apply thy heart to instruction, and thy ears to the words of knowledge.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Withhold not correction from the child: for [if] thou beatest him with the rod, he shall not die.
14 Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol )
Thou shalt beat him with the rod, and shalt deliver his soul from hell. (Sheol )
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
My son, if thy heart be wise, my heart shall rejoice, even mine.
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
Yes, my reins shall rejoice, when thy lips speak right things.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Let not thy heart envy sinners: but [be thou] in the fear of the LORD all the day long.
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
For surely there is an end; and thy expectation shall not be cut off.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Hear thou, my son, and be wise, and guide thy heart in the way.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Be not among wine-bibbers; among riotous eaters of flesh:
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
For the drunkard and the glutton shall come to poverty: and drowsiness shall clothe [a man] with rags.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Hearken to thy father that begat thee, and despise not thy mother when she is old.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Buy the truth, and sell [it] not; [also] wisdom, and instruction, and understanding.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
The father of the righteous shall greatly rejoice: and he that begetteth a wise [child] shall have joy of him.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Thy father and thy mother shall be glad, and she that bore thee shall rejoice.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
My son, give me thy heart, and let thy eyes observe my ways.
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
For a lewd woman [is] a deep ditch; and a strange woman [is] a narrow pit.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
She also lieth in wait as [for] a prey, and increaseth the transgressors among men.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Who hath woe? who hath sorrow? who hath contentions? who hath babbling? who hath wounds without cause? who hath redness of eyes?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
They that tarry long at the wine; they that go to seek mixed wine.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Look not thou upon the wine when it is red, when it giveth its color in the cup, [when] it moveth itself aright.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
At the last it biteth like a serpent, and stingeth like an adder.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Thy eyes shall behold strange women, and thy heart shall utter perverse things.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
And thou shalt be as he that lieth down in the midst of the sea, or as he that lieth upon the top of a mast.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
They have stricken me, [wilt thou say], [and] I was not sick; they have beaten me, [and] I felt [it] not: when shall I awake? I will seek it yet again.