< Salamana Pamācības 23 >

1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
When thou sittest to eat with a ruler, thou shalt consider well, what is before thee;
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
And shalt put a knife to thy throat, if, of great appetite, thou art:
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Do not crave his dainties, for, the same, are deceitful food.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Do not toil to get wealth, of thine own understanding, forbear:
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Wilt thou let thine eye fly thereupon, when it is nothing? for it will, surely make, itself wings, Like an eagle, will it wing its way across the heavens.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Do not eat the food of him that hath a begrudging eye, neither crave thou his dainties;
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
For, just as he hath thought in his own mind, so, he is: Eat and drink! he may say to thee, but, his heart, is not with thee.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
As for thy morsel thou hast eaten, thou shalt vomit it, so shalt thou waste thy things so sweet.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
In the ears of a dullard, do not speak, for he will despise the good sense of thy words.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Do not move back the ancient boundary, and, into the fields of the fatherless, do not enter;
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
For, their near of kin, is strong, he, will plead their cause with thee.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Bring, to correction, thy heart, and thine ears, to the sayings of knowledge.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Do not withhold, from a child, correction, When thou smitest him with the rod, he shall not die:
14 Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
Thou, with the rod, shalt smite him, and, his soul from hades, shalt thou deliver. (Sheol h7585)
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
My son! if thy heart be wise, my heart shall rejoice, even mine.
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
So shall my reins exult, when thy lips speak the things that are right.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Let not thy heart be envious of sinners, only of the reverence of Yahweh, all day long;
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
For surely there is a future, and, thine expectation, shall not be cut off.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Hear, thou, my son, and be wise, and lead forward, in duty, thy heart.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Do not be among them who tipple with wine, —among them who are gluttons;
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
For, the tippler and the glutton, shall come to poverty, and, rags, shall Slumber put on!
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Hearken to thy father here, who begat thee, and despise not, when she is old, thy mother.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Truth, buy thou, but do not sell, wisdom, and correction, and understanding.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Greatly shall exult, the father of a righteous man, and, he that begetteth a wise son, shall rejoice in him:
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Rejoice shall thy father and thy mother, yea she, shall exult, who bare thee.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Oh give, my son, thy mind unto me, and let, thine eyes, observe, my ways;
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
For, a deep chasm, is the unchaste woman, and, a narrow pit, the female unknown;
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Yea, she, as for prey, lieth in wait, and, the treacherous among mankind, she causeth to abound.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Who hath woe? Who hath outcry of pain? Who hath contentions? Who hath complaining? Who hath needless wounds? Who hath dullness of eyes?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
They who tarry over wine, they who go in to search for mixed wine.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Do not look on wine when it becometh red, when it giveth in the cup its sparkle, glideth down smoothly.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
Its after effect, is that, like a serpent, it biteth, and, like a viper, it doth sting.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Thine eyes, will see strange women, and, thy heart, will speak perverse things:
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
So shalt thou become, as one lying down in the heart of the sea, —or as one lying down on the top of the mastgear:
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
They smote me—I felt no pain, They struck me down—I noticed it not, —When shall I wake up? I will go on, I will seek it, again!

< Salamana Pamācības 23 >