Salamana Pamācības 23
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
When thou sittest to eat with a ruler, Consider well what is before thee;
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
For thou wilt put a knife to thy throat, If thou art a man given to appetite!
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Long not for his dainties. For they are deceitful meat.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Toil not to become rich; Cease from this, thy wisdom.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Wilt thou let thine eyes fly toward them? They are gone! For riches truly make to themselves wings; They fly away like the eagle toward heaven.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Eat not the bread of him that hath an evil eye, And long not for his dainties;
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
For as he thinketh in his heart, so is he. “Eat and drink!” saith he to thee; But his heart is not with thee.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
The morsel, which thou hast eaten, thou shalt vomit up; And thou wilt have thrown away thy sweet words.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Speak not in the ears of a fool; For he will despise the wisdom of thy words.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Remove not the ancient landmark, And enter not into the fields of the fatherless!
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
For their avenger is mighty; He will maintain their cause against thee.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Apply thy heart to instruction, And thine ears to the words of knowledge.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Withhold not correction from a child; If thou beat him with the rod, he will not die.
Beat him thyself with the rod, And thou shalt rescue him from the underworld. (Sheol h7585)
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
My son, if thy heart be wise, My heart shall rejoice, even mine;
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
Yea, my reins shall exult, When thy lips speak right things.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Let not thy heart envy sinners, But continue thou in the fear of the LORD all the day long;
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
For surely there shall be a reward, And thine expectation shall not be cut off.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Hear thou, my son, and be wise; And let thy heart go forward in the way!
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Be not thou among winebibbers, And riotous eaters of flesh;
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
For the drunkard and the glutton shall come to poverty, And drowsiness will clothe a man with rags.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Hearken to thy father, who begat thee, And despise not thy mother when she is old.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Buy the truth, and sell it not; Buy wisdom and instruction and understanding.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
The father of a righteous man shall greatly rejoice; Yea, he who begetteth a wise child shall have joy in him.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Let thy father and thy mother have joy; Yea, let her that bore thee rejoice!
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
My son, give me thy heart, And let thine eyes observe my ways!
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
For a harlot is a deep ditch; Yea, a strange woman is a narrow pit.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Like a robber she lieth in wait, And increaseth the treacherous among men.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Who hath woe? Who hath sorrow? Who contentions? Who anxiety? Who wounds without cause? Who dimness of eyes?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
They that tarry long at the wine; They that go in to seek mixed wine.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Look not thou upon the wine when it is red, When it sparkleth in the cup, When it goeth down smoothly.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
At the last it biteth like a serpent, And stingeth like an adder.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Thine eyes will look upon strange women, And thy heart will utter perverse things.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
Yea, thou shalt be as one that lieth down in the midst of the sea, And as one that lieth down upon the top of a mast.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
They have stricken me [[shalt thou say]], —I suffered no pain! They have beaten me, —I felt it not! When shall I awake? I will seek it yet again.
