Salamana Pamācības 23
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Naar du sidder til Bords hos en Stormand, mærk dig da nøje, hvem du har for dig,
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
og sæt dig en Kniv paa Struben, i Fald du er alt for sulten.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Attraa ikke hans lækre Retter, thi det er svigefuld Kost.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Slid dig ikke op for at vinde dig Rigdom, brug ej din Forstand dertil!
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Skal dit Blik flyve efter den uden at finde den? Visselig gør den sig Vinger som Ørnen, der flyver mod Himlen.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Spis ej den misundeliges Brød, attraa ikke hans lækre Retter;
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
thi han sidder med karrige Tanker; han siger til dig: »Spis og drik!« men hans Hjerte er ikke med dig.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Den Bid, du har spist, maa du udspy, du spilder dine fagre Ord.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Tal ikke for Taabens Ører, thi din kloge Tale agter han ringe.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Flyt ej ældgamle Skel, kom ikke paa faderløses Mark;
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
thi deres Løser er stærk, han fører deres Sag imod dig.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Vend dit Hjerte til Tugt, dit Øre til Kundskabs Ord.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Spar ej Drengen for Tugt; naar du slaar ham med Riset, undgaar han Døden;
du slaar ham vel med Riset, men redder hans Liv fra Dødsriget. (Sheol h7585)
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Min Søn, er dit Hjerte viist, saa glæder mit Hjerte sig ogsaa,
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
og mine Nyrer jubler, naar dine Læber taler, hvad ret er!
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Dit Hjerte være ikke skinsygt paa Syndere, men stadig ivrigt i HERRENS Frygt;
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
en Fremtid har du visselig da, dit Haab bliver ikke til intet.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Hør, min Søn, og bliv viis, lad dit Hjerte gaa den lige Vej.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Hør ikke til dem, der svælger i Vin, eller dem, der fraadser i Kød;
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
thi Dranker og Fraadser forarmes, Søvn giver lasede Klæder.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Hør din Fader, som avlede dig, ringeagt ikke din gamle Moder!
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Køb Sandhed og sælg den ikke, Visdom, Tugt og Forstand.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Den retfærdiges Fader jubler; har man avlet en Vismand, glædes man ved ham;
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
din Fader og Moder glæde sig, hun, der fødte dig, juble!
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Giv mig dit Hjerte, min Søn, og lad dine Øjne synes om mine Veje!
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Thi en bundløs Grav er Skøgen, den fremmede Kvinde, en snæver Brønd;
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
ja, som en Stimand ligger hun paa Lur og øger de troløses Tal blandt Mennesker.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Hvem har Ak, og hvem har Ve, hvem har Kiv, og hvem har Klage? Hvem har Saar uden Grund, hvem har sløve Øjne?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
De, som sidder sent over Vinen, som kommer for at smage den stærke Drik.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Se ikke til Vinen, hvor rød den er, hvorledes den perler i Bægeret; den glider saa glat,
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
men bider til sidst som en Slange og spyr sin Gift som en Øgle;
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
dine Øjne skuer de sælsomste Ting, og bagvendt taler dit Hjerte;
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
du har det, som laa du midt i Havet, som laa du oppe paa en Mastetop.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
»De slog mig, jeg følte ej Smerte, gav mig Hug, jeg mærked det ikke; naar engang jeg vaagner igen, saa søger jeg atter til Vinen!«
