Salamana Pamācības 23
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Aka taemrhai taengah buh ang ham na ngol vaengah, na mikhmuh kah aka om te tah, na yakming rhoe na yakming ham om.
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
Hinglu neh na boei atah na olrhong ni tumca neh na nuen.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Laithae buh la a om dongah amih kah antui te ngaidam boeh.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Boei ham khaw kohnue boeh, na yakmingnah nen khaw toeng dae.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
A taengah na mik na hoih la na hoih nama? Tedae om hae mahpawh. A phae cawn, cawn vetih, atha bangla vaan ah a ding lamni a ding eh.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Moeithae kah buh te caak pah boeh. Anih kah antui te khaw ngaidam rhoela ngaidam boeh.
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
A hinglu neh aka nainong bangla amah loh nang taengah, “Ca van, o van,” a ti tangloeng. Tedae, a lungbuei tah nang taengah a khueh moenih.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Namah kah kamat ca na caak te na lok hae vetih, na ol ding ni na poeih rhung eh.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Hlang ang hna ah thui pah boeh. Na olthui dongkah lungmingnah te a hnoelrhoeng hae ni.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Khosuen kah rhi te rhawt boeh, cadah kah khohmuen te khaw cuk thil boeh.
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
Amah, amih aka tlan tah tlungluen tih, amih kah tuituknah te nang taengah ni han suk eh.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Thuituennah he na lungbuei ah, mingnah ol he na hna ah dueh lah.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Thuituennah dongah camoe te hloh boeh. Cungcik neh anih na boh akhaw duek aih mahpawh.
Nang loh caitueng neh na taam cakhaw, a hinglu ni saelkhui lamkah na huul pah. (Sheol h7585)
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Ka ca, na lungbuei ni a. cueih atah, kai khaw ka lungbuei a kohoe van ni.
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
Ka kuel pataeng sundaep ngawn ni ta, na hmuilai loh vanat la a thui vaengah te.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Hlangtholh rhoek taengah na lungbuei te thatlai boel saeh. Tedae BOEIPA mah hnin takuem ah hinyahnah.
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Khohmai he a om pueng oeh dongah na ngaiuepnah khaw muei mahpawh.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Ka ca nang loh hnatun lamtah cueih lah. Te vaengah na lungbuei kah a longpuei khaw uem van saeh.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Amih yumii taengah, maehkai taengah om boeh.
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
Yumii neh carhut long tah khodaeng a pang vetih, ihdut long khaw hnipen ni a. bai eh.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Nang aka cun na pa ol te hnatun lamtah, na nu khaw a patong vaengah hnoelrhoeng boeh.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Oltak he vawtthaih lamtah cueihnah, thuituennah, yakmingnah khaw yoi boeh.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Omngaih coeng, omngaih coeng, hlang dueng aka cun a napa tah omngaih rhoela omngaih coeng. Hlang cueih aka cun khaw a soah a kohoe coeng.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Na nu neh na pa te a kohoe saeh lamtah nang aka cun khaw omngaih saeh.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Ka ca na lungbuei te kamah taengla m'pae. Na mik loh ka longpuei he a ngaingaih la khueinah saeh.
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Pumyoi he vaam a dung, kholong nu khaw tangrhom caek la om.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Anih khaw dingca bangla rhongngol tih, hlang rhoek taengah hnukpoh la a thap pah.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Anunae, unim ca te, ngaisahueng la unim ca te, unimca olpungkacan neh hohmuhnah, kohuetnah aka khueh te unim ca? Lungli lungla la tloh aka yook te unim, a mik aka lingduk te unim.
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
Misurtui dongah aka bol, yu hoem hamla aka pong dae ni te.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Misurtui te sungsa dongah a thimyum la a lang vaengah, a mikhmuh boengloeng khuiah vanat la a caeh vaengah khaw so boeh.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
A hmailong ah rhul kah a tuk bangla, rhulthae kah a phuh bangla om ni.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Na mik loh a lang la a hmuh vetih, na lungbuei long khaw calaak ol ni a thui eh.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
Tuitun tuilung kah aka yalh bangla, cungkui soi ah aka yalh bangla na om ni.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
Kai he n'taam uh dae a tloh moenih, kai n'thoek uh dae ka yaak moenih. Me vaengah nim ka haenghang vetih a tloe neh ka khoep ham ka hmuh ve,” na ti hae ni.
