Salamana Pamācības 22
1 Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
Melius est nomen bonum, quam divitiæ multæ: super argentum et aurum, gratia bona.
2 Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
Dives, et pauper obviaverunt sibi: utriusque operator est Dominus.
3 Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
Callidus vidit malum, et abscondit se: innocens pertransiit, et afflictus est damno.
4 Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
Finis modestiæ timor Domini, divitiæ et gloria et vita.
5 Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
Arma et gladii in via perversi: custos autem animæ suæ longe recedit ab eis.
6 Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
Proverbium est: Adolescens iuxta viam suam, etiam cum senuerit, non recedet ab ea.
7 Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
Dives pauperibus imperat: et qui accipit mutuum, servus est fœnerantis.
8 Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
Qui seminat iniquitatem, metet mala, et virga iræ suæ consummabitur.
9 Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
Qui pronus est ad misericordiam, benedicetur: de panibus enim suis dedit pauperi. Victoriam et honorem acquiret qui dat munera: animam autem aufert accipientium.
10 Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
Eiice derisorem, et exibit cum eo iurgium, cessabuntque causæ et contumeliæ.
11 Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
Qui diligit cordis munditiam, propter gratiam labiorum suorum habebit amicum regem.
12 Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
Oculi Domini custodiunt scientiam: et supplantantur verba iniqui.
13 Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
Dicit piger: Leo est foris, in medio platearum occidendus sum.
14 Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
Fovea profunda, os alienæ: cui iratus est Dominus, incidet in eam.
15 Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
Stultitia colligata est in corde pueri, et virga disciplinæ fugabit eam.
16 Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
Qui calumniatur pauperem, ut augeat divitias suas, dabit ipse ditiori, et egebit.
17 Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
Inclina aurem tuam, et audi verba sapientium: appone autem cor ad doctrinam meam.
18 Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
Quæ pulchra erit tibi, cum servaveris eam in ventre tuo, et redundabit in labiis tuis,
19 Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
ut sit in Domino fiducia tua, unde et ostendi eam tibi hodie.
20 Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
Ecce descripsi eam tibi tripliciter, in cogitationibus et scientia:
21 Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
ut ostenderem tibi firmitatem, et eloquia veritatis, respondere ex his illis, qui miserunt te.
22 Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
Non facias violentiam pauperi, quia pauper est: neque conteras egenum in porta:
23 Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
quia iudicabit Dominus causam eius, et configet eos, qui confixerunt animam eius.
24 Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
Noli esse amicus homini iracundo, neque ambules cum viro furioso:
25 Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
ne forte discas semitas eius, et sumas scandalum animæ tuæ.
26 Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
Noli esse cum his, qui defigunt manus suas, et qui vades se offerunt pro debitis:
27 Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
si enim non habes unde restituas, quid causæ est ut tollat operimentum de cubili tuo?
28 Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
Ne transgrediaris terminos antiquos, quos posuerunt patres tui.
29 Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.
Vidisti virum velocem in opere suo? Coram regibus stabit, nec erit ante ignobiles.
