< Salamana Pamācības 22 >
1 Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
Hellere godt Navn end megen rigdom, Yndest er bedre end Sølv og Guld
2 Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
Rig og fattig mødes, HERREN har skabt dem begge.
3 Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
Den kloge ser Faren og søger i Skjul, tankeløse går videre og bøder.
4 Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
Lønnen for Ydmyghed og HERRENs Frygt er Rigdom, Ære og Liv.
5 Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
På den svigefuldes Vej er der Torne og Snarer; vil man vogte sin Sjæl, må man holde sig fra dem.
6 Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
Væn Drengen til den Vej, han skal følge, da viger han ikke derfra, selv gammel.
7 Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
Over Fattigfolk råder den rige, Låntager bliver Långivers Træl.
8 Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
Hvo Uret sår, vil høste Fortræd, hans Vredes Ris skal slå ham selv.
9 Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
Den vennesæle velsignes, thi han deler sit Brød med den ringe.
10 Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
Driv Spotteren ud, så går Trætten med, og Hiv og Smæden får Ende.
11 Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
HERREN elsker den rene af Hjertet; med Ynde på Læben er man Kongens Ven.
12 Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
HERRENs Øjne agter på Kundskab, men han kuldkaster troløses Ord.
13 Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
Den lade siger: "En Løve på Gaden! Jeg kan let blive revet ihjel på Torvet."
14 Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
Fremmed Kvindes Mund er en bundløs Grav, den, HERREN er vred på, falder deri.
15 Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
Dårskab er knyttet til Ynglingens Hjerte, Tugtens Ris skal tjerne den fra ham.
16 Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
Vold mod den ringe øger hans Eje, Gave til Rigmand gør ham kun fattig. -
17 Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
Bøj Øret og hør de vises Ord, vend Hjertet til og kend deres Liflighed!
18 Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
Vogter du dem i dit Indre, er de alle rede på Læben.
19 Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
For at din Lid skal stå til HERREN, lærer jeg dig i Dag.
20 Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
Alt i Går optegned jeg til dig, alt i Forgårs Råd og Kundskab
21 Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
for at lære dig rammende Sandhedsord, at du kan svare sandt, når du spørges.
22 Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
Røv ej fra den ringe, fordi han er ringe, knus ikke den arme i Porten:
23 Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
thi HERREN fører deres Sag og raner deres Ransmænds Liv.
24 Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
Vær ej Ven med den, der let bliver hidsig, omgås ikke vredladen Mand,
25 Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
at du ikke skal lære hans Stier og hente en Snare for din Sjæl.
26 Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
Hør ikke til dem, der giver Håndslag, dem, som borger for Gæld!
27 Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
Såfremt du ej kan betale, tager man Sengen, du ligger i.
28 Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
Flyt ej ældgamle Skel, dem, dine Fædre satte.
29 Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.
Ser du en Mand, som er snar til sin Gerning, da skal han stedes for Konger, ikke for Folk af ringe Stand.