< Salamana Pamācības 22 >
1 Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
Angraenghaih pongah loe ahmin hoihhaih to qoih han hoih kue; sui hoi sumkanglung pongah doeh amlunghaih to koeh kue han oh.
2 Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
Long angraeng hoi kamtang anghmonghaih loe hae tiah oh: nihnik loe Sithaw mah ni sak hmaek.
3 Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
Khopoek thaih kami loe raihaih to hnukcoek pongah ayae ving; toe poekhaih tidoeh tawn ai kami loe caeh moe, raihaih to tongh.
4 Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
Minawk tlim ah khosakhaih hoi Angraeng zithaih mah angraenghaih, pakoehhaih hoi hinghaih to tacawtsak.
5 Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
Poek angkawn kami caehhaih loklam loe soekhring hoi thaang hoiah koi; toe a hinghaih angvaeng kami mah loe ahmuen kangthla ah amhoe taak ving.
6 Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
Nawkta mah pazui han ih loklam to patuk ah; to naah ni a qoeng tahang naah, to loklam hoiah amkhraeng mak ai.
7 Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
Angraeng kami mah kamtang kami to uk, hmuenmae coi kami loe coisakkung ih tamna ah oh.
8 Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
Sethaih amu haeh kami loe sethaih to aat tih; anih palungphuihaih quiboeng loe amro tih.
9 Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
Kami tahmenhaih mik to tawnh moe, amtang kami han paek koehhaih palungthin hoiah paek kami loe tahamhoih tih.
10 Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
Minawk khet patoek kami to haek oh, lok angaekhaih to amding tih; angzoehhaih hoi kasae thuihaih doeh boeng tih.
11 Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
Poektoeng kami loe, tahmenhaih hoiah lokthuih pongah, siangpahrang loe anih ih ampui ah om tih.
12 Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
Angraeng ih mik mah loe palunghahaih lok to pakaa moe, zaehaih sak koeh kami ih loknawk loe tiah doeh sah pae ai.
13 Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
Thasae kami loe tasa bangah kaipui oh! Minawk mah na hum tih, tiah thuih.
14 Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
Sava laep ah zaehaih sah nongpata ih pakha loe kathuk tangqom ah oh; Angraeng mah panuet ih kami loe to tangqom thungah krah tih.
15 Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
Nawkta ih palung loe amthuhaih mah zaeng; toe thuitaekhaih cung mah to amthuhaih to kangthla ah haek ving tih.
16 Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
Angraeng thai hanah amtang kaminawk to pacaekthlaek moe, angraeng kami hanah tamquta hoiah tangqum paek kami loe amtang tih.
17 Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
Naa to patueng ah loe palungha kami ih loknawk to tahngai ah; ka palunghahaih hae na palung thungah khrum ah.
18 Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
Palung thungah na khrum nahaeloe anghoehaih ah om tih; na pahni ah doeh suem ah.
19 Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
Angraeng ah nam ha thai hanah, vaihniah kang patuk boeh.
20 Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
Kahoih koek poekhaih hoi palunghahaih loknawk to kang tarik pae boeh,
21 Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
loktang lok to na panoek thaih moe, nang khae patoeh ih kaminawk khaeah, loktang lok na thuih pae let thai hanah, kang pat boeh na ai maw?
22 Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
Amtang pongah kamtang ih hmuen to lomh pae o hmah; patangkhang kami to lokcaekhaih ahmuen ah pacaekthlaek o hmah.
23 Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
Angraeng mah nihcae kawng to thui ueloe, nihcae hinghaih paro kami to amrosak toeng tih.
24 Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
Poek amthueng kami to ampui ah sah hmah; palungphui thaih kami hoi nawnto caeh hmah;
25 Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
anih ih kuu na la moeng ueloe, na hinghaih to thaang pongah aman moeng tih.
26 Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
Minawk ih laiba pathok pae hanah lokmaihaih sah hmah, to tih ai boeh loe lokkamhaih to sah hmah.
27 Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
Laiba pathok hanah phoisa na tawn ai nahaeloe, na iihkhun to na paek han maw?
28 Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
Nam panawk mah quenh tangcae ih prae angzithaih ramri to pathui hmah.
29 Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.
Kahoih ah toksah kami to na hnuk maw? To kami loe kami rumram ih toksah mak ai, siangpahrang ih tok ni sah tih.