Salamana Pamācības 21
1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
Kraljevo srce je v Gospodovi roki, kakor vodne reke, obrača ga kamor hoče.
2 Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
Vsaka človekova pot je pravilna v njegovih lastnih očeh, toda Gospod preudarja srca.
3 Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
Izvajati pravičnost in sodbo je Gospodu bolj sprejemljivo kakor klavna daritev.
4 Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
Vzvišen pogled in ponosno srce in oranje zlobnih je greh.
5 Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
Misli marljivega se nagibajo samo k obilju, toda od vsakega, ki je nagel, samo za pomanjkanje.
6 Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
Pridobivanje zakladov z lažnivim jezikom je ničevost, premetavana sem ter tja, od tistih, ki iščejo smrt.
7 Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
Ropanje zlobnih jih bo uničilo, ker so odklonili izvrševati sodbo.
8 Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
Človekova pot je kljubovalna in nenavadna, toda glede čistega, njegovo delo je pravilno.
9 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
Bolje je prebivati v kotu hišne strehe kakor s prepirljivo žensko v prostrani hiši.
10 Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
Duša zlobnega želi zlo; njegov sosed v njegovih očeh ne najde naklonjenosti.
11 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
Kadar je posmehljivec kaznovan, preprosti postane moder in kadar je moder poučen, prejema znanje.
12 Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
Pravičen človek modro preudarja hišo zlobnega, toda Bog ruši zlobne zaradi njihove zlobnosti.
13 Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
Kdorkoli maši svoja ušesa ob joku ubogega, bo tudi sam jokal, toda ne bo uslišan.
14 Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
Darilo na skrivnem pomirja jezo, nagrada v naročje pa močan bes.
15 Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
Pravičnim je veselje izvrševati sodbo, toda uničenje bo za delavce krivičnosti.
16 Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
Človek, ki tava izven poti razumevanja, bo ostal v skupnosti mrtvih.
17 Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
Kdor ljubi užitek, bo revež, kdor ljubi vino in olje, ne bo bogat.
18 Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
Zlobni bo odkupnina za pravičnega in prestopnik za poštenega.
19 Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
Bolje je prebivati v divjini kakor s prepirljivo in jezno žensko.
20 Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
Je zaželen zaklad in olje v prebivališču modrega, toda nespameten človek ga zapravlja.
21 Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
Kdor si prizadeva za pravičnostjo in usmiljenjem, najde življenje, pravičnost in čast.
22 Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
Moder človek zmanjšuje mesto mogočnega in podira moč zaupanja iz tega.
23 Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
Kdorkoli zadržuje svoja usta in svoj jezik, svojo dušo zadržuje pred težavami.
24 Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
Ponosen in ošaben posmehljivec je njegovo ime, kdor ravna v ponosnem besu.
25 Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
Želja lenega, ga ubija, kajti njegove roke odklanjajo delati.
26 Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
On lakomno hlepi čez ves dan, toda pravični daje in ne skopari.
27 Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
Klavna daritev zlobnega je ogabnost, koliko bolj, ko to prinaša z zlobnim umom?
28 Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
Kriva priča bo propadla, toda človek, ki posluša, nenehno govori.
29 Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
Zloben človek otrdi svoj obraz, toda kar se tiče poštenega, on uravnava svojo pot.
30 Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
Ne obstaja niti modrost niti razumevanje niti namera zoper Gospoda.
31 Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
Konj je pripravljen za dan bitke, toda rešitev je od Gospoda.
