Salamana Pamācības 21
1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
Sicut divisiones aquarum, ita cor regis in manu Domini: quocumque voluerit, inclinabit illud.
2 Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
Omnis via viri recta sibi videtur: appendit autem corda Dominus.
3 Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
Facere misericordiam et judicium magis placet Domino quam victimæ.
4 Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
Exaltatio oculorum est dilatatio cordis; lucerna impiorum peccatum.
5 Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
Cogitationes robusti semper in abundantia; omnis autem piger semper in egestate est.
6 Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
Qui congregat thesauros lingua mendacii vanus et excors est, et impingetur ad laqueos mortis.
7 Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
Rapinæ impiorum detrahent eos, quia noluerunt facere judicium.
8 Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
Perversa via viri aliena est; qui autem mundus est, rectum opus ejus.
9 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
Melius est sedere in angulo domatis, quam cum muliere litigiosa, et in domo communi.
10 Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
Anima impii desiderat malum: non miserebitur proximo suo.
11 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
Mulctato pestilente, sapientior erit parvulus, et si sectetur sapientem, sumet scientiam.
12 Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
Excogitat justus de domo impii, ut detrahat impios a malo.
13 Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
Qui obturat aurem suam ad clamorem pauperis, et ipse clamabit, et non exaudietur.
14 Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
Munus absconditum extinguit iras, et donum in sinu indignationem maximam.
15 Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
Gaudium justo est facere judicium, et pavor operantibus iniquitatem.
16 Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
Vir qui erraverit a via doctrinæ in cœtu gigantum commorabitur.
17 Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
Qui diligit epulas in egestate erit; qui amat vinum et pinguia non ditabitur.
18 Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
Pro justo datur impius, et pro rectis iniquus.
19 Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
Melius est habitare in terra deserta quam cum muliere rixosa et iracunda.
20 Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
Thesaurus desiderabilis, et oleum in habitaculo justi: et imprudens homo dissipabit illud.
21 Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
Qui sequitur justitiam et misericordiam inveniet vitam, justitiam, et gloriam.
22 Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
Civitatem fortium ascendit sapiens, et destruxit robur fiduciæ ejus.
23 Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
Qui custodit os suum et linguam suam custodit ab angustiis animam suam.
24 Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
Superbus et arrogans vocatur indoctus, qui in ira operatur superbiam.
25 Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
Desideria occidunt pigrum: noluerunt enim quidquam manus ejus operari.
26 Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
Tota die concupiscit et desiderat; qui autem justus est, tribuet, et non cessabit.
27 Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
Hostiæ impiorum abominabiles, quia offeruntur ex scelere.
28 Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
Testis mendax peribit; vir obediens loquetur victoriam.
29 Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
Vir impius procaciter obfirmat vultum suum; qui autem rectus est corrigit viam suam.
30 Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
Non est sapientia, non est prudentia, non est consilium contra Dominum.
31 Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
Equus paratur ad diem belli; Dominus autem salutem tribuit.
