Salamana Pamācības 21
1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
The king’s heart [is] in the hand of the LORD, [as] the rivers of water: he turneth it whithersoever he will.
2 Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
Every way of a man [is] right in his own eyes: but the LORD pondereth the hearts.
3 Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
To do justice and judgment [is] more acceptable to the LORD than sacrifice.
4 Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
An high look, and a proud heart, [and] the plowing of the wicked, [is] sin.
5 Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
The thoughts of the diligent [tend] only to plenteousness; but of every one [that is] hasty only to want.
6 Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
The getting of treasures by a lying tongue [is] a vanity tossed to and fro of them that seek death.
7 Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
The robbery of the wicked shall destroy them; because they refuse to do judgment.
8 Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
The way of man [is] froward and strange: but [as for] the pure, his work [is] right.
9 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
[It is] better to dwell in a corner of the housetop, than with a brawling woman in a wide house.
10 Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
The soul of the wicked desireth evil: his neighbour findeth no favour in his eyes.
11 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
When the scorner is punished, the simple is made wise: and when the wise is instructed, he receiveth knowledge.
12 Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
The righteous [man] wisely considereth the house of the wicked: [but God] overthroweth the wicked for [their] wickedness.
13 Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
Whoso stoppeth his ears at the cry of the poor, he also shall cry himself, but shall not be heard.
14 Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
A gift in secret pacifieth anger: and a reward in the bosom strong wrath.
15 Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
[It is] joy to the just to do judgment: but destruction [shall be] to the workers of iniquity.
16 Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
The man that wandereth out of the way of understanding shall remain in the congregation of the dead.
17 Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
He that loveth pleasure [shall be] a poor man: he that loveth wine and oil shall not be rich.
18 Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
The wicked [shall be] a ransom for the righteous, and the transgressor for the upright.
19 Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
[It is] better to dwell in the wilderness, than with a contentious and an angry woman.
20 Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
[There is] treasure to be desired and oil in the dwelling of the wise; but a foolish man spendeth it up.
21 Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
He that followeth after righteousness and mercy findeth life, righteousness, and honour.
22 Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
A wise [man] scaleth the city of the mighty, and casteth down the strength of the confidence thereof.
23 Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
Whoso keepeth his mouth and his tongue keepeth his soul from troubles.
24 Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
Proud [and] haughty scorner [is] his name, who dealeth in proud wrath.
25 Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
The desire of the slothful killeth him; for his hands refuse to labour.
26 Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
He coveteth greedily all the day long: but the righteous giveth and spareth not.
27 Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
The sacrifice of the wicked [is] abomination: how much more, [when] he bringeth it with a wicked mind?
28 Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
A false witness shall perish: but the man that heareth speaketh constantly.
29 Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
A wicked man hardeneth his face: but [as for] the upright, he directeth his way.
30 Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
[There is] no wisdom nor understanding nor counsel against the LORD.
31 Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
The horse [is] prepared against the day of battle: but safety [is] of the LORD.
