Salamana Pamācības 21
1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
The Kings heart is in the hand of the Lord, as the riuers of waters: he turneth it whithersoeuer it pleaseth him.
2 Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
Euery way of a man is right in his owne eyes: but the Lord pondereth the hearts.
3 Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
To doe iustice and iudgement is more acceptable to the Lord then sacrifice.
4 Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
A hautie looke, and a proude heart, which is the light of the wicked, is sinne.
5 Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
The thoughtes of the diligent doe surely bring abundance: but whosoeuer is hastie, commeth surely to pouertie.
6 Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
The gathering of treasures by a deceitfull tongue is vanitie tossed to and from of them that seeke death.
7 Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
The robberie of the wicked shall destroy them: for they haue refused to execute iudgement.
8 Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
The way of some is peruerted and strange: but of the pure man, his worke is right.
9 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
It is better to dwell in a corner of the house top, then with a contentious woman in a wide house.
10 Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
The soule of the wicked wisheth euill: and his neighbour hath no fauour in his eyes.
11 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
When the scorner is punished, the foolish is wise: and when one instructeth the wise, he wil receiue knowledge.
12 Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
The righteous teacheth the house of the wicked: but God ouerthroweth the wicked for their euill.
13 Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
He that stoppeth his eare at the crying of the poore, he shall also cry and not be heard.
14 Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
A gift in secret pacifieth anger, and a gift in the bosome great wrath.
15 Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
It is ioye to the iust to doe iudgement: but destruction shalbe to the workers of iniquitie.
16 Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
A man that wandreth out of the way of wisdome, shall remaine in the congregation of the dead.
17 Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
Hee that loueth pastime, shalbe a poore man: and he that loueth wine and oyle, shall not be riche.
18 Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
The wicked shalbe a ransome for the iust, and the transgressour for the righteous.
19 Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
It is better to dwell in the wildernesse, then with a contentious and angry woman.
20 Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
In the house of the wise is a pleasant treasure and oyle: but a foolish man deuoureth it.
21 Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
He that followeth after righteousnes and mercy, shall finde life, righteousnes, and glory.
22 Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
A wise man goeth vp into the citie of the mightie, and casteth downe the strength of the confidence thereof.
23 Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
He that keepeth his mouth and his tongue, keepeth his soule from afflictions.
24 Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
Proude, hautie and scornefull is his name that worketh in his arrogancie wrath.
25 Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
The desire of the slouthfull slayeth him: for his hands refuse to worke.
26 Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
He coueteth euermore greedily, but the righteous giueth and spareth not.
27 Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
The sacrifice of the wicked is an abomination: how much more when he bringeth it with a wicked minde?
28 Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
A false witnes shall perish: but hee that heareth, speaketh continually.
29 Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
A wicked man hardeneth his face: but the iust, he will direct his way.
30 Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
There is no wisedome, neither vnderstanding, nor counsell against the Lord.
31 Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
The horse is prepared against the day of battell: but saluation is of the Lord.
