Salamana Pamācības 21
1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
En Konges Hjerte er Bække i HERRENS Haand, han leder det hen, hvor han vil.
2 Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
En Mand holder al sin Færd for ret, men HERREN vejer Hjerter.
3 Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
At øve Ret og Skel er mere værd for HERREN end Offer.
4 Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
Hovmodige Øjne, et opblæst Hjerte, selv gudløses Nyjord er Synd.
5 Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
Kun Overflod bringer den flittiges Raad, hver, som har Hastværk, faar kun Tab.
6 Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
At skabe sig Rigdom ved Løgnetunge er Jag efter Vind i Dødens Snarer.
7 Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
Gudløses Voldsfærd bortriver dem selv, thi de vægrer sig ved at øve Ret.
8 Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
Skyldtynget Mand gaar Krogveje, den renes Gerning er ligetil.
9 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
Hellere bo i en Krog paa Taget end fælles Hus med trættekær Kvinde.
10 Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
Den gudløses Sjæl har Lyst til ondt, hans Øjne ynker ikke hans Næste.
11 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
Maa Spotter bøde, bliver tankeløs klog, har Vismand Fremgang, da vinder han Kundskab.
12 Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
Den Retfærdige har Øje med den gudløses Hus, han styrter gudløse Folk i Ulykke.
13 Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
Hvo Øret lukker for Smaamands Skrig, skal raabe selv og ikke faa Svar.
14 Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
Lønlig Gave mildner Vrede, Stikpenge i Brystfolden voldsom Harme.
15 Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
Rettens Gænge er den retfærdiges Glæde, men Udaadsmændenes Rædsel.
16 Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
Den, der farer vild fra Kløgtens Vej, skal havne i Skyggers Forsamling.
17 Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
Lyst til Morskab fører i Trang, Lyst til Olie og Vin gør ej rig.
18 Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
Den gudløse bliver Løsepenge for den retfærdige, den troløse kommer i retsindiges Sted.
19 Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
Hellere bo i et Ørkenland end hos en trættekær, arrig Kvinde.
20 Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
I den vises Bolig er kostelig Skat og Olie, en Taabe af et Menneske øder det.
21 Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
Den, der higer efter Retfærd og Godhed vinder sig Liv og Ære.
22 Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
Vismand stormer Heltes By og styrter Værnet, den stolede paa.
23 Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
Den, der vogter sin Mund og sin Tunge, vogter sit Liv for Trængsler.
24 Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
Den opblæste stolte kaldes en Spotter, han handler frækt i Hovmod.
25 Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
Den lades Attraa bliver hans Død, thi hans Hænder vil intet bestille.
26 Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
Ugerningsmand er stadig i Trang, den retfærdige giver uden at spare.
27 Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
Vederstyggeligt er de gudløses Offer, især naar det ofres for Skændselsdaad.
28 Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
Løgnagtigt Vidne gaar under, Mand, som vil høre, kan tale fremdeles.
29 Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
Den gudløse optræder frækt, den retsindige overtænker sin Vej.
30 Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
Visdom er intet, Indsigt er intet, Raad er intet over for HERREN.
31 Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
Hest holdes rede til Stridens Dag, men Sejren er HERRENS Sag.
