< Salamana Pamācības 21 >

1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
Kraljevo je srce u ruci Jahve kao voda tekućica; vodi ga kuda god hoće.
2 Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
Svaki je put čovjeku pravedan u vlastitim očima, a Jahve ispituje srca.
3 Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
Da se vrši pravda i čini pravo, draže je Jahvi nego žrtva.
4 Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
Ponosite oči i oholo srce i svjetiljka opakih - to je grijeh.
5 Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
Namisli marljivoga samo su na korist, a nagloga samo na siromaštvo.
6 Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
Blago stečeno jezikom lažljivim nestalna je ispraznost onih koji traže smrt.
7 Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
Opake će odnijeti nasilje njihovo jer ne žele činiti pravice.
8 Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
Zapleten je put zločinca, a pravo je djelo čista čovjeka.
9 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
Bolje je živjeti pod rubom krova nego u zajedničkoj kući sa ženom svadljivom.
10 Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
Duša opakoga želi zlo: u njega nema samilosti ni za bližnjega.
11 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
Kad se podsmjevač kazni, neiskusan postaje mudar, a mudri iz pouke crpe znanje.
12 Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
Na kuću opakoga pazi Svepravedni i opake strovaljuje u nesreću.
13 Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
Tko zatvori uho svoje pred vikom siromaha, i sam će vikati, ali ga neće nitko uslišati.
14 Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
Potajan dar utišava srdžbu, a poklon ispod ruke i žestoku jarost.
15 Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
Sud pravičan radost je pravedniku a užas zločincima.
16 Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
Čovjek koji skreće s puta razbora počivat će u zboru mrtvačkom.
17 Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
Tko ljubi veselje, postaje siromah, i tko ljubi vino i mirisno ulje, ne obogati se.
18 Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
Opak čovjek otkup je za pravednika, i bezbožnik stupa na mjesto pravednog.
19 Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
Bolje je živjeti u pustinji nego sa ženom svadljivom i gnjevljivom.
20 Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
Krasno je blago i ulje u stanu mudroga, a bezuman ih čovjek rasipa.
21 Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
Tko teži za pravdom i dobrohotnošću, nalazi život i čast.
22 Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
Mudrac nadvladava i grad pun ratnika i krši silu u koju su se uzdali.
23 Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
Tko čuva usta i jezik svoj, čuva sebe od nevolje.
24 Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
Drzovitom i oholici ime je “podsmjevač”; on sve radi s prekomjernom drskošću.
25 Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
Lijenčinu ubija želja njegova jer mu ruke bježe od posla.
26 Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
Opak po cio dan živo želi, a pravednik daje i ne škrtari.
27 Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
Mrska je žrtva opakih, osobito kad se požudno prinosi.
28 Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
Lažljiv svjedok propada, a čovjek koji sluša, opet će govoriti.
29 Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
Opaki pokazuju drsko lice, a poštenjak učvršćuje put svoj.
30 Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
Nema mudrosti i nema razuma i nema savjeta protiv Jahve.
31 Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
Konj se oprema za dan boja, ali Jahve daje pobjedu.

< Salamana Pamācības 21 >