Salamana Pamācības 21
1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
君王的心在上主手裏，有如水流，可隨意轉移。
2 Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
人對自己的行為，都自覺正直；但審察人心的，卻是上主。
3 Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
秉公行義，比獻祭獻更悅上主。
4 Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
傲慢的眼睛，驕傲的心靈，惡人的炫耀，無非是罪惡。
5 Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
熟思的人，必足以致富；草率的人，必貧困纏身。
6 Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
以謊言偽語騙得的財寶，是浮雲輕煙，死亡的羅網。
7 Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
惡人的暴戾，必殃及自身，因他們不肯去履行正義。
8 Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
惡人的道路，歪曲邪僻；正人的行為，正直適中。
9 Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
寧願住在屋頂的一角，不願與吵婦同居一室。
10 Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
惡人的心靈，只求邪惡；對自己友伴，毫不關懷。
11 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
輕狂人遭受處罰，幼稚者將得明智；智慧人接受教訓，更增加自己知識。
12 Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
正義的上主監視惡人的家，且使惡人們都陷於災禍中。
13 Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
誰對窮人的哀求，充耳不聞，他呼求時，也不會得到應允。
14 Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
暗中相送的饋贈，可平息忿怒；投入懷中的禮物，可平息狂怒。
15 Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
秉公行義，能叫義人喜樂；但為作惡的人，卻是恐懼。
16 Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
凡遠離明智道路的人，必居於幽靈的集會中。
17 Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
貪愛享樂的人，必遭受窮困；喜愛酒油的人，必不會致富。
18 Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
惡人必將為義人作贖金，敗類也將替君子作代價。
19 Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
與好爭易怒的女人同居，倒不如獨自住在曠野裏。
20 Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
珍貴的寶藏和油，積藏在智者家裏；但糊塗愚昧的人，卻將之消耗淨盡。
21 Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
追求正義和仁慈的人，必將獲得生命與尊榮。
22 Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
智者必登上勇士的城邑，攻破城邑所憑倚的保壘。
23 Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
誰謹守自己的口舌，心靈必能免受煩惱。
24 Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
高傲的人名叫「狂人」，他行事必極端蠻橫。
25 Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
怠惰人的手不肯操作，必為他的願望所扼殺。
26 Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
貪婪的人，終日貪婪；正義的人，廣施不吝。
27 Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
惡人的祭獻，已是可憎；若懷惡而獻，更將如何﹖
28 Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
作假見證的人，必要滅亡；但善於聽的人，纔可常言。
29 Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
邪惡的人，常裝腔作勢；正直的人，卻舉止檢點。
30 Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
任何智慧、才略或計謀，都不能與上主相對抗。
31 Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
招兵買馬，是為作作戰之日；但是勝利，卻由上主指使。
