< Salamana Pamācības 20 >
1 Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
luxuriosa res vinum et tumultuosa ebrietas quicumque his delectatur non erit sapiens
2 Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
sicut rugitus leonis ita terror regis qui provocat eum peccat in animam suam
3 Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
honor est homini qui separat se a contentionibus omnes autem stulti miscentur contumeliis
4 Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
propter frigus piger arare noluit mendicabit ergo aestate et non dabitur ei
5 Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
sicut aqua profunda sic consilium in corde viri sed homo sapiens exhauriet illud
6 Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
multi homines misericordes vocantur virum autem fidelem quis inveniet
7 Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
iustus qui ambulat in simplicitate sua beatos post se filios derelinquet
8 Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
rex qui sedet in solio iudicii dissipat omne malum intuitu suo
9 Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
quis potest dicere mundum est cor meum purus sum a peccato
10 Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
pondus et pondus mensura et mensura utrumque abominabile est apud Deum
11 Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
ex studiis suis intellegitur puer si munda et si recta sint opera eius
12 Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
aurem audientem et oculum videntem Dominus fecit utrumque
13 Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
noli diligere somnum ne te egestas opprimat aperi oculos tuos et saturare panibus
14 „Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
malum est malum est dicit omnis emptor et cum recesserit tunc gloriabitur
15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
est aurum et multitudo gemmarum vas autem pretiosum labia scientiae
16 „Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
tolle vestimentum eius qui fideiussor extitit alieni et pro extraneis aufer pignus ab eo
17 Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
suavis est homini panis mendacii et postea implebitur os eius calculo
18 Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
cogitationes consiliis roborantur et gubernaculis tractanda sunt bella
19 Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
ei qui revelat mysteria et ambulat fraudulenter et dilatat labia sua ne commiscearis
20 Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
qui maledicit patri suo et matri extinguetur lucerna eius in mediis tenebris
21 Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
hereditas ad quam festinatur in principio in novissimo benedictione carebit
22 Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
ne dicas reddam malum expecta Dominum et liberabit te
23 Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
abominatio est apud Deum pondus et pondus statera dolosa non est bona
24 No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
a Domino diriguntur gressus viri quis autem hominum intellegere potest viam suam
25 Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
ruina est hominis devorare sanctos et post vota tractare
26 Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
dissipat impios rex sapiens et curvat super eos fornicem
27 Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
lucerna Domini spiraculum hominis quae investigat omnia secreta ventris
28 Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
misericordia et veritas custodiunt regem et roboratur clementia thronus eius
29 Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
exultatio iuvenum fortitudo eorum et dignitas senum canities
30 Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
livor vulneris absterget mala et plagae in secretioribus ventris