Salamana Pamācības 20
1 Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
Luxuriosa res, vinum, et tumultuosa ebrietas: quicumque his delectatur, non erit sapiens.
2 Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
Sicut rugitus leonis, ita et terror regis: qui provocat eum, peccat in animam suam.
3 Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
Honor est homini, qui separat se a contentionibus: omnes autem stulti miscentur contumeliis.
4 Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
Propter frigus piger arare noluit: mendicabit ergo æstate, et non dabitur illi.
5 Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
Sicut aqua profunda, sic consilium in corde viri: sed homo sapiens exhauriet illud.
6 Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
Multi homines misericordes vocantur: virum autem fidelem quis inveniet?
7 Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
Iustus, qui ambulat in simplicitate sua, beatos post se filios derelinquet.
8 Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
Rex, qui sedet in solio iudicii, dissipat omne malum intuitu suo.
9 Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
Quis potest dicere: Mundum est cor meum, purus sum a peccato?
10 Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
Pondus et pondus, mensura et mensura: utrumque abominabile est apud Deum.
11 Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
Ex studiis suis intelligitur puer, si munda et recta sint opera eius.
12 Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
Aurem audientem, et oculum videntem, Dominus fecit utrumque.
13 Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
Noli diligere somnum, ne te egestas opprimat: aperi oculos tuos, et saturare panibus.
14 „Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
Malum est, malum est, dicit omnis emptor: et cum recesserit, tunc gloriabitur.
15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
Est aurum, et multitudo gemmarum: et vas pretiosum labia scientiæ.
16 „Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
Tolle vestimentum eius, qui fideiussor extitit alieni, et pro extraneis aufer pignus ab eo.
17 Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
Suavis est homini panis mendacii: et postea implebitur os eius calculo.
18 Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
Cogitationes consiliis roborantur: et gubernaculis tractanda sunt bella.
19 Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
Ei, qui revelat mysteria, et ambulat fraudulenter, et dilatat labia sua, ne commiscearis.
20 Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
Qui maledicit patri suo, et matri, extinguetur lucerna eius in mediis tenebris.
21 Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
Hereditas, ad quam festinatur in principio, in novissimo benedictione carebit.
22 Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
Ne dicas: Reddam malum: expecta Dominum, et liberabit te.
23 Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
Abominatio est apud Dominum pondus et pondus: statera dolosa non est bona.
24 No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
A Domino diriguntur gressus viri: quis autem hominum intelligere potest viam suam?
25 Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
Ruina est homini devorare sanctos, et post vota retractare.
26 Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
Dissipat impios rex sapiens, et incurvat super eos fornicem.
27 Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
Lucerna Domini spiraculum hominis, quæ investigat omnia secreta ventris.
28 Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
Misericordia, et veritas custodiunt regem, et roboratur clementia thronus eius.
29 Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
Exultatio iuvenum, fortitudo eorum: et dignitas senum canities.
30 Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
Livor vulneris absterget mala: et plagæ in secretioribus ventris.
