Salamana Pamācības 20
1 Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
Vino je podsmjevač, žestoko piće bukač, i tko se njima odaje neće steći mudrosti.
2 Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
Kraljev je gnjev kao rika lavlja: tko ga izaziva, griješi protiv sebe samog.
3 Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
Čast je čovjeku ustegnuti se od raspre, a tko je bezuman počinje svađu.
4 Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
Lijenčina u jesen ne ore: u doba žetve on traži, i ništa nema.
5 Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
Savjet je u srcu čovječjem voda duboka i razuman će je čovjek iscrpsti.
6 Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
Mnogi se naziva dobrim čovjekom, ali tko će naći vjerna čovjeka?
7 Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
Pravednik hodi u bezazlenosti svojoj: blago sinovima njegovim poslije njega!
8 Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
Kralj koji sjedi na stolici sudačkoj istražuje svako zlo svojim očima.
9 Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
Tko može reći: “Očistih srce svoje, oprah se od grijeha svoga?”
10 Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
Dvojaki utezi i dvojaka mjera mrski su Jahvi podjednako.
11 Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
I dijete se poznaje po onome što čini, je li čisto i pravedno djelo njegovo.
12 Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
I uho koje čuje i oko koje vidi, oboje je Jahve načinio.
13 Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
Ne ljubi sna, da ne osiromašiš; otvori oči svoje i nasitit ćeš se kruha.
14 „Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
“Loše, loše”, govori kupac, a kad ode, hvali se dobrom kupovinom.
15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
Ima zlata i mnogih bisera, ali su mudre usne najdragocjeniji nakit.
16 „Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
Uzmi haljinu onomu tko je jamčio za drugoga; oplijeni njega umjesto tuđinca.
17 Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
Sladak je čovjeku kruh prijevare, ali mu se usta poslije napune pijeskom.
18 Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
Naumi se provode savjetom: zato dobro razmisli pa vodi boj!
19 Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
Tko okolo kleveće, otkriva tajne: zato se ne miješaj s onim komu su usne uvijek otvorene.
20 Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
Tko kune oca svoga i majku svoju svjetiljka mu se gasi usred tmine.
21 Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
Od početka brzo stečeno imanje na koncu nije blagoslovljeno.
22 Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
Nemoj govoriti: “Osvetit ću se za zlo”; čekaj Jahvu, i on će te spasiti.
23 Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
Mrski su Jahvi dvojaki utezi, i kriva mjera ne valja.
24 No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
Od Jahve su koraci čovječji, i kako da čovjek razumije svoj put?
25 Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
Zamka je čovjeku nesmotreno reći: “Ovo je sveto”, a poslije promišljati što je zavjetovao.
26 Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
Mudar kralj umije izlučiti opake i stavlja ih pod točkove.
27 Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
Svjetiljka je Gospodnja duh čovječji: ona istražuje sve do dna utrobe.
28 Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
Dobrota i vjernost čuvaju kralja, jer dobrotom utvrđuje prijestol svoj.
29 Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
Ljepota je mladićima njihova snaga, a starcima je ures sijeda kosa.
30 Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
Krvave masnice očiste zlo i udarci pročiste odaje utrobe.
