Salamana Pamācības 2
1 Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
Moj sin, če boš sprejel moje besede in moje zapovedi skril s seboj,
2 Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
tako da boš svoje uho nagnil k modrosti in svoje srce usmeril k razumevanju;
3 Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
da, če kličeš za spoznanjem in svoj glas dvigaš za razumevanjem,
4 Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
če jo iščeš kakor srebro in preiskuješ za njo kakor za skritimi zakladi,
5 Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
potem boš razumel Gospodov strah in našel spoznanje Boga.
6 (Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
Kajti Gospod daje modrost. Iz njegovih ust prihajata spoznanje in razumevanje.
7 Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
Zdravo modrost shranjuje za pravičnega, on je majhen ščit tem, ki hodijo pošteno.
8 Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
Čuva steze sodbe in varuje pot svojih svetih.
9 Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
Potem boš razumel pravičnost, sodbo in nepristranskost, da, vsako dobro stezo.
10 Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
Kadar v tvoje srce vstopa modrost in je spoznanje prijetno tvoji duši,
11 Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
te bo varovala preudarnost, razumevanje te bo ohranilo,
12 Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
da te osvobodi pred potjo zlega človeka. Pred človekom, ki govori kljubovalne stvari,
13 Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
ki zapušča steze poštenosti, da hodi po poteh teme,
14 Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
ki se veseli, da počne zlo in se razveseljuje v kljubovalnosti zlobnih,
15 Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
katerega poti so sprijene, oni pa kljubujejo na svojih stezah.
16 Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
Da te osvobodi pred tujo žensko, celó pred tujko, ki laska s svojimi besedami,
17 Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
ki se odpoveduje vodniku svoje mladosti in pozablja zavezo svojega Boga.
18 (Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
Kajti njena hiša se nagiba k smrti in njene steze k mrtvim.
19 Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
Nihče, ki gre k njej, se ne vrne ponovno niti se ne oprime stezá življenja.
20 Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
Da boš lahko hodil po poti dobrih ljudi in se držal stezá pravičnih.
21 Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
Kajti iskreni bodo prebivali v deželi in popolni bodo preostali v njej.
22 Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
Toda zlobni bodo iztrebljeni z zemlje in prestopniki bodo izkoreninjeni iz nje.
