Salamana Pamācības 2

1 Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,

Fili mi, si susceperis sermones meos, et mandata mea absconderis penes te,

2 Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,

ut audiat sapientiam auris tua: inclina cor tuum ad cognoscendam prudentiam.

3 Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,

Si enim sapientiam invocaveris, et inclinaveris cor tuum prudentiæ:

4 Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;

si quæsieris eam quasi pecuniam, et sicut thesauros effoderis illam:

5 Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;

tunc intelliges timorem Domini, et scientiam Dei invenies:

6 (Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:

quia Dominus dat sapientiam: et ex ore eius prudentia, et scientia.

7 Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,

Custodiet rectorum salutem, et proteget gradientes simpliciter,

8 Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )

servans semitas iustitiæ, et vias sanctorum custodiens.

9 Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,

Tunc intelliges iustitiam, et iudicium, et æquitatem, et omnem semitam bonam.

10 Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,

Si intraverit sapientia cor tuum, et scientia animæ tuæ placuerit:

11 Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,

consilium custodiet te, et prudentia servabit te,

12 Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,

ut eruaris a via mala, et ab homine, qui perversa loquitur:

13 Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,

qui relinquunt iter rectum, et ambulant per vias tenebrosas:

14 Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,

qui lætantur cum malefecerint, et exultant in rebus pessimis:

15 Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;

quorum viæ perversæ sunt, et infames gressus eorum.

16 Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,

Ut eruaris a muliere aliena, et ab extranea, quæ mollit sermones suos,

17 Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;

et relinquit Ducem pubertatis suæ,

18 (Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;

et pacti Dei sui oblita est. Inclinata est enim ad mortem domus eius, et ad inferos semitæ ipsius. (questioned)

19 Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )

Omnes, qui ingrediuntur ad eam, non revertentur, nec apprehendent semitas vitæ.

20 Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;

Ut ambules in via bona: et calles iustorum custodias.

21 Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;

Qui enim recti sunt, habitabunt in terra, et simplices permanebunt in ea.

22 Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.

Impii vero de terra perdentur: et qui inique agunt, auferentur ex ea.