Salamana Pamācības 2
1 Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
My son, if thou dost accept my sayings, And my commands dost lay up with thee,
2 Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
To cause thine ear to attend to wisdom, Thou inclinest thy heart to understanding,
3 Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
For, if for intelligence thou callest, For understanding givest forth thy voice,
4 Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
If thou dost seek her as silver, And as hid treasures searchest for her,
5 Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
Then understandest thou fear of Jehovah, And knowledge of God thou findest.
6 (Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
For Jehovah giveth wisdom, From His mouth knowledge and understanding.
7 Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
Even to lay up for the upright substance, A shield for those walking uprightly.
8 Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
To keep the paths of judgment, And the way of His saints He preserveth.
9 Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
Then understandest thou righteousness, And judgment, and uprightness — every good path.
10 Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
For wisdom cometh into thy heart, And knowledge to thy soul is pleasant,
11 Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
Thoughtfulness doth watch over thee, Understanding doth keep thee,
12 Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
To deliver thee from an evil way, From any speaking froward things,
13 Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
Who are forsaking paths of uprightness, To walk in ways of darkness,
14 Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
Who are rejoicing to do evil, They delight in frowardness of the wicked,
15 Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
Whose paths [are] crooked, Yea, they are perverted in their ways.
16 Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
To deliver thee from the strange woman, From the stranger who hath made smooth her sayings,
17 Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
Who is forsaking the guide of her youth, And the covenant of her God hath forgotten.
18 (Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
For her house hath inclined unto death, And unto Rephaim her paths.
19 Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
None going in unto her turn back, Nor do they reach the paths of life.
20 Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
That thou dost go in the way of the good, And the paths of the righteous dost keep.
21 Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
For the upright do inhabit the earth, And the perfect are left in it,
22 Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
And the wicked from the earth are cut off, And treacherous dealers plucked out of it!
