< Salamana Pamācības 19 >

1 Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
Más vale el pobre que vive rectamente, que el rico fatuo y de lengua perversa.
2 Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
Es un mal si el alma carece de ciencia, pues tropieza el que anda precipitado.
3 Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
La necedad le tuerce al hombre sus caminos, y luego murmura su corazón contra Yahvé.
4 Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
Las riquezas aumentan mucho el número de los amigos, el pobre, empero, es abandonado de su propio compañero.
5 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
Testigo falso no quedará sin castigo, y no se librará el que profiere mentiras.
6 Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
El dadivoso tiene muchos aduladores; todos son amigos del que da regalos.
7 Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
Si al pobre le aborrecen todos sus hermanos, ¡Cuánto más se alejarán de él sus amigos! Quiere ganarlos con palabras pero no están a su alcance.
8 Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
El que adquiere inteligencia ama su alma, quien se acomoda a la prudencia hallará la dicha.
9 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
El testigo falso no quedará impune, y el que propala mentiras perecerá.
10 Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
No está bien al necio una vida regalada, mucho menos a un esclavo el mandar a los príncipes.
11 Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
El hombre sabio detiene su ira; su gloria es olvidar las injurias.
12 Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
Como rugido de león es la ira del rey; y su favor cual rocío sobre el césped.
13 Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
Dolor de su padre es el hijo insensato, y gotera continua la mujer rencillosa.
14 Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
Casa y riqueza se heredan de los padres, pero la mujer discreta es don de Yahvé.
15 Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
La pereza trae el sueño, y la indolencia el hambre.
16 Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
Quien guarda los mandamientos, guarda su alma; mas el que menosprecia los caminos de (Yahvé) morirá.
17 Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
Quien se apiada del pobre, presta a Yahvé, el cual le recompensará su obra.
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
Castiga a tu hijo, pues hay esperanza; pero no te dejes llevar a darle muerte.
19 Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
El que mucho se aíra sufrirá penas, de las cuales aun cuando le libras has de sacarle siempre de nuevo.
20 Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
Escucha el consejo, y acepta la corrección, para que seas sabio en tu fin.
21 Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
Muchos proyectos hay en el corazón del hombre, pero siempre se cumple el designio de Yahvé.
22 Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
Al hombre le gusta ser compasivo; más vale ser pobre que mentiroso.
23 Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
El temor de Yahvé conduce a la vida; así queda (el hombre) satisfecho y libre de todo mal.
24 Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
El haragán mete su mano en el plato, pero no la lleva a su boca.
25 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
Castiga al burlador, y se hace cuerdo el necio; amonesta al sensato y entenderá la sabiduría.
26 Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
Quien maltrata a su padre y echa de sí a su madre, es un hijo desvergonzado y sin honor.
27 Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
Hijo mío, si dejas de oír consejos, te desviarás de las palabras de la sabiduría.
28 Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
El testigo perverso se ríe de la justicia; y la boca de los impíos se traga la iniquidad.
29 Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.
Los castigos han sido hechos para los burladores, y los azotes para las espaldas de los insensatos.

< Salamana Pamācības 19 >