Salamana Pamācības 19
1 Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
Melior est pauper, qui ambulat in simplicitate sua, quam dives torquens labia sua, et insipiens.
2 Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
Ubi non est scientia animae, non est bonum: et qui festinus est pedibus, offendet.
3 Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
Stultitia hominis supplantat gressus eius: et contra Deum fervet animo suo.
4 Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
Divitiae addunt amicos plurimos: a paupere autem et hi, quos habuit, separantur.
5 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
Testis falsus non erit impunitus: et qui mendacia loquitur, non effugiet.
6 Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
Multi colunt personam potentis, et amici sunt dona tribuentis.
7 Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
Fratres hominis pauperis oderunt eum: insuper et amici procul recesserunt ab eo. Qui tantum verba sectatur, nihil habebit:
8 Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
qui autem possessor est mentis, diligit animam suam, et custos prudentiae inveniet bona.
9 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
Falsus testis non erit impunitus: et qui loquitur mendacia, peribit.
10 Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
Non decent stultum deliciae: nec servum dominari principibus.
11 Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
Doctrina viri per patientiam noscitur: et gloria eius est iniqua praetergredi.
12 Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
Sicut fremitus leonis, ita et regis ira: et sicut ros super herbam, ita et hilaritas eius.
13 Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
Dolor patris, filius stultus: et tecta iugiter perstillantia, litigiosa mulier.
14 Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
Domus, et divitiae dantur a parentibus: a Domino autem proprie uxor prudens.
15 Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
Pigredo immittit soporem, et anima dissoluta esuriet.
16 Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
Qui custodit mandatum, custodit animam suam: qui autem negligit viam suam, mortificabitur.
17 Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
Foeneratur Domino qui miseretur pauperis: et vicissitudinem suam reddet ei.
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
Erudi filium tuum, ne desperes: ad interfectionem autem eius ne ponas animam tuam.
19 Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
Qui impatiens est, sustinebit damnum: et cum rapuerit, aliud apponet.
20 Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
Audi consilium, et suscipe disciplinam, ut sis sapiens in novissimis tuis.
21 Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
Multae cogitationes in corde viri: voluntas autem Domini permanebit.
22 Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
Homo indigens misericors est: et melior est pauper quam vir mendax.
23 Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
Timor Domini ad vitam: et in plenitudine commorabitur, absque visitatione pessimi.
24 Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
Abscondit piger manum suam sub ascella, nec ad os suum applicat eam.
25 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
Pestilente flagellato stultus sapientior erit: si autem corripueris sapientem, intelliget disciplinam.
26 Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
Qui affligit patrem, et fugit matrem, ignominiosus est et infelix.
27 Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
Non cesses fili audire doctrinam, nec ignores sermones scientiae.
28 Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
Testis iniquus deridet iudicium: et os impiorum devorat iniquitatem.
29 Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.
Parata sunt derisoribus iudicia: et mallei percutientes stultorum corporibus.
