Salamana Pamācības 19
1 Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
Betere is a pore man, that goith in his simplenesse, than a riche man bitynge hise lippis, and vnwijs.
2 Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
Where is not kunnyng of the soule, is not good; and he that is hasti, in feet hirtith.
3 Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
The foli of a man disseyueth hise steppis; and he brenneth in his soule ayens God.
4 Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
Richessis encreessen ful many freendis; forsothe also thei ben departid fro a pore man, whiche he hadde.
5 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
A fals witnesse schal not be vnpunyschid; and he that spekith leesingis, schal not ascape.
6 Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
Many men onouren the persoone of a myyti man; and ben frendis of hym that deelith yiftis.
7 Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
The britheren of a pore man haten hym; ferthermore and the freendis yeden awei fer fro hym. He that sueth wordis oonli, schal haue no thing;
8 Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
but he that holdith stabli the mynde, loueth his soule, and the kepere of prudence schal fynde goodis.
9 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
A fals witnesse schal not be vnpunyschid; and he that spekith leesyngis, schal perische.
10 Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
Delices bicomen not a fool; nether `it bicometh a seruaunt to be lord of princes.
11 Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
The teching of a man is knowun bi pacience; and his glorie is to passe ouere wickid thingis.
12 Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
As the gnasting of a lioun, so and the ire of the king; and as deewe on eerbe, so and the gladnesse of the kyng.
13 Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
The sorewe of the fadir is a fonned sone; and roofes droppynge contynueli is a womman ful of chiding.
14 Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
Housis and richessis ben youun of fadir and modir; but a prudent wijf is youun propirli of the Lord.
15 Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
Slouth bringith in sleep; and a negligent soule schal haue hungur.
16 Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
He that kepith the comaundement of God, kepith his soule; but he that chargith not his weie, schal be slayn.
17 Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
He that hath mercy on a pore man, leeneth to the Lord; and he schal yelde his while to hym.
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
Teche thi sone, and dispeire thou not; but sette thou not thi soule to the sleyng of hym.
19 Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
Forsothe he that is vnpacient, schal suffre harm; and whanne he hath rauyschid, he schal leie to anothir thing.
20 Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
Here thou counsel, and take thou doctryn; that thou be wijs in thi laste thingis.
21 Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
Many thouytis ben in the herte of a man; but the wille of the Lord schal dwelle.
22 Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
A nedi man is merciful; and betere is a pore iust man, than a man liere.
23 Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
The drede of the Lord ledith to lijf `of blis; and he `that dredith God schal dwelle in plentee, with outen visityng `of the worste.
24 Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
A slow man hidith his hond vndur the armpit; and putteth it not to his mouth.
25 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
Whanne a man ful of pestilence is betun, a fool schal be wisere. If thou blamist a wijs man, he schal vndurstonde techyng.
26 Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
He that turmentith the fadir, and fleeth fro the modir, schal be ful of yuel fame, and schal be cursid.
27 Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
Sone, ceesse thou not to here techyng; and knowe thou the wordis of kunnyng.
28 Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
A wickid witnesse scorneth doom; and the mouth of vnpitouse men deuourith wickidnesse.
29 Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.
Domes ben maad redi to scorneris; and hameris smytynge ben maad redi to the bodies of foolis.
