Salamana Pamācības 19
1 Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
窮而行為正直，勝於富而唇舌欺詐。
2 Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
熱誠無謀，誠不可取；步伐匆忙，難免失足。
3 Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
人因愚蠢自毀前途；他的心反遷怒上主。
4 Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
財富招來許多朋友，窮人卻為親朋所棄。
5 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
作假見證的人，難免受罰；撒播謊言的人，勢必難逃。
6 Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
大方的人，人人奉承；好施的人，人都諂媚。
7 Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
人窮兄弟恨，朋友更遠離；誰追求空言，是捕風捉影。
8 Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
獲得明哲的，必愛惜自己；珍惜明智的，必覓得幸福。
9 Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
作假見證的人，難免受罰；撒播謊言的人，自趨滅亡。
10 Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
安逸的生活，不適於愚人；奴隸管君主，更是不相宜。
11 Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
明智的人，緩於發怒，寬恕愆尤，引以為榮。
12 Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
君主的盛怒，有如獅子的怒吼；君王的恩惠，有如草上的朝露。
13 Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
愚昧的兒子，是父親的災禍；吵鬧的女人，有如屋頂漏水。
14 Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
房屋與錢財，是父母的遺產；賢明的妻子，是上主的恩賜。
15 Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
懶慢怠惰，使人沉睡；閒蕩的人，必要挨餓。
16 Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
恪守上主誡命的，可保全生命；輕視上主道路的，必自趨喪亡。
17 Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
向窮人施捨，是借貸於上主；對他的功德，上主必要報答。
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
尚有希望時，應懲罰兒子；但不可存心置他於死地。
19 Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
易怒的人，應當受罰：你越寬容，使他越乖戾。
20 Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
你應聽取勸告，接受教訓，使你今後成個明智的人。
21 Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
人在心中儘可策劃多端，實現的卻是上主的計劃。
22 Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
慷慨為人有利，窮漢勝過騙子。
23 Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
敬畏上主，使人得生命，滿懷敬畏，必無殃無禍。
24 Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
懶惰人伸手到食盤，卻懶於送回到口邊。
25 Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
你若杖責輕狂人，幼稚者將變明智；你只譴責明智者，他即更明瞭義理。
26 Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
苛待父親，迫走母親的，實是卑賤可恥的兒子。
27 Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
我兒，你停止聽取教訓，就是遠離智慧的訓言。
28 Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
邪曲的見證，戲笑公義；惡人們的嘴，吞食不義。
29 Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.
體刑是為輕狂人而設，鞭笞是為愚人背而備。
