Salamana Pamācības 18
1 Kas ar citiem kopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir kavēklis visās lietās.
Preko želje človek, ki je samega sebe oddvojil, išče in se vmešava z vso modrostjo.
2 Ģeķim netīk gudra valoda, bet tik vien atklāt savu paša sirdi.
Bedak nima veselja v razumevanju, temveč da njegovo srce lahko odkrije samo sebe.
3 Bezdievīgam staigā līdz negods un ar apsmieklu kauns.
Kadar prihaja zlobni, potem prihaja tudi zaničevanje in s sramoto graja.
4 Vārdi cilvēka mutē ir dziļš ūdens, un gudrības avots ir tekoša ūdens upīte.
Besede iz človekovih ust so kakor globoke vode in vrelec modrosti kakor tekoč potok.
5 Nav labi bezdievīga vaigu cienīt un nospiest taisno tiesā.
Ni dobro sprejeti osebo zlobnega, da pravičnega zruši na sodbi.
6 Ģeķa lūpas ieved ķildā, un viņa mute brēc pēc sitieniem.
Bedakove ustnice vstopajo v spor in njegova usta kličejo za udarci.
7 Ģeķa mute sev pašai par postu, un viņa lūpas paša dvēselei par slazda valgu.
Bedakova usta so njegovo uničenje in njegove ustnice so zanka njegovi duši.
8 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
Besede tožljivca so kakor rane in gredo navzdol v najnotranjejše dele trebuha.
9 Kas laisks pie darba, tas palaidņa brālis.
Tudi tisti, ki je len v svojem delu, je brat tistemu, ki je velik kvarilec.
10 Tā Kunga vārds ir stipra pils; tur taisnais glābjas un top izglābts.
Gospodovo ime je močan stolp, pravični priteče vanj in je varen.
11 Bagātam manta ir viņa stiprā pils un viņam šķiet augsts mūris.
Bogataševo premoženje je njegovo močno mesto in kakor visoko obzidje v njegovi lastni domišljavosti.
12 Priekš bojāiešanas cilvēka sirds top lepna, bet pazemība ved godā.
Pred uničenjem je človekovo srce ošabno in pred častjo je ponižnost.
13 Kas atbild, pirms dzirdējis, tas tam par ģeķību un kaunu.
Kdor odgovarja zadevo, preden jo sliši, mu je to neumnost in sramota.
14 Vīra gars panes savas bēdas, bet kad gars izmisis, kas to var panest?
Človekov duh bo podpiral njegovo šibkost, toda kdo lahko prenaša ranjenega duha?
15 Prātīga sirds iemanto atzīšanu, un gudra auss meklē atzīšanu.
Srce razsodnega pridobiva spoznanje, uho modrega pa išče spoznanje.
16 Dāvanas cilvēkam līdzina ceļu un viņu ved kungu priekšā.
Človekovo darilo zanj pripravlja prostor in ga prinaša pred velike ljudi.
17 Kas pirmais sūdz, tam taisnība; kad nu nāk viņa pretinieks, tad to tirda.
Kdor je prvi v svoji lastni zadevi, je videti pravičen, toda prihaja njegov sosed in ga preiskuje.
18 Mesli nobeidz ķildas un izšķir varenos.
Žreb povzroča sporom, da se ustavijo in razdeljuje med mogočnimi.
19 Apkaitināts brālis ir cietāks nekā stipra pils, un ķilda nekā pils vārtu aizšaujamais.
Užaljenega brata je težje pridobiti kakor močno mesto in njihovi spori so podobni grajskim zapahom.
20 No mutes augļiem ikkatrs savu vēderu pildīs, un viņa lūpu padoms to ēdinās.
Človekov trebuh bo potešen s sadom svojih ust in nasičen bo z donosom svojih ustnic.
21 Nāve un dzīvība stāv mēles galā; kā kurš runā, tā tam būs.
Smrt in življenje sta v oblasti jezika in tisti, ki ga ljubijo, bodo jedli od njegovega sadu.
22 Kas sievu atradis, tas atradis labumu un mantojis žēlastību no Tā Kunga.
Kdorkoli najde ženo, najde dobro stvar in dosega naklonjenost od Gospoda.
23 Nabags runā lūgdamies, bet bagāts atbild bargi.
Ubogi uporablja rotenja, toda bogataš odgovarja surovo.
24 Citam daudz draugu uz postu; bet ir draugi, kas labāki nekā brālis.
Človek, ki ima prijatelje, se mora kazati prijatelja in obstaja prijatelj, ki se drži bližje kakor brat.
