Salamana Pamācības 18
1 Kas ar citiem kopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir kavēklis visās lietās.
Occasiones quaerit qui vult recedere ab amico: omni tempore erit exprobrabilis.
2 Ģeķim netīk gudra valoda, bet tik vien atklāt savu paša sirdi.
Non recipit stultus verba prudentiae: nisi ea dixeris quae versantur in corde eius.
3 Bezdievīgam staigā līdz negods un ar apsmieklu kauns.
Impius, cum in profundum venerit peccatorum, contemnit: sed sequitur eum ignominia et opprobrium.
4 Vārdi cilvēka mutē ir dziļš ūdens, un gudrības avots ir tekoša ūdens upīte.
Aqua profunda verba ex ore viri: et torrens redundans fons sapientiae.
5 Nav labi bezdievīga vaigu cienīt un nospiest taisno tiesā.
Accipere personam impii in iudicio non est bonum, ut declines a veritate iudicii.
6 Ģeķa lūpas ieved ķildā, un viņa mute brēc pēc sitieniem.
Labia stulti miscent se rixis: et os eius iurgia provocat.
7 Ģeķa mute sev pašai par postu, un viņa lūpas paša dvēselei par slazda valgu.
Os stulti contritio eius: et labia ipsius, ruina animae eius.
8 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
Verba bilinguis, quasi simplicia: et ipsa perveniunt usque ad interiora ventris. Pigrum deiicit timor: animae autem effeminatorum esurient.
9 Kas laisks pie darba, tas palaidņa brālis.
Qui mollis et dissolutus est in opere suo, frater est sua opera dissipantis.
10 Tā Kunga vārds ir stipra pils; tur taisnais glābjas un top izglābts.
Turris fortissima, nomen Domini: ad ipsam currit iustus, et exaltabitur.
11 Bagātam manta ir viņa stiprā pils un viņam šķiet augsts mūris.
Substantia divitis urbs roboris eius, et quasi murus validus circumdans eum.
12 Priekš bojāiešanas cilvēka sirds top lepna, bet pazemība ved godā.
Antequam conteratur, exaltatur cor hominis: et antequam glorificetur, humiliatur.
13 Kas atbild, pirms dzirdējis, tas tam par ģeķību un kaunu.
Qui prius respondet quam audiat, stultum se esse demonstrat, et confusione dignum.
14 Vīra gars panes savas bēdas, bet kad gars izmisis, kas to var panest?
Spiritus viri sustentat imbecillitatem suam: spiritum vero ad irascendum facilem quis poterit sustinere?
15 Prātīga sirds iemanto atzīšanu, un gudra auss meklē atzīšanu.
Cor prudens possidebit scientiam: et auris sapientium quaerit doctrinam.
16 Dāvanas cilvēkam līdzina ceļu un viņu ved kungu priekšā.
Donum hominis dilatat viam eius, et ante principes spatium ei facit.
17 Kas pirmais sūdz, tam taisnība; kad nu nāk viņa pretinieks, tad to tirda.
Iustus, prior est accusator sui: venit amicus eius, et investigabit eum.
18 Mesli nobeidz ķildas un izšķir varenos.
Contradictiones comprimit sors, et inter potentes quoque diiudicat.
19 Apkaitināts brālis ir cietāks nekā stipra pils, un ķilda nekā pils vārtu aizšaujamais.
Frater, qui adiuvatur a fratre, quasi civitas firma: et iudicia quasi vectes urbium.
20 No mutes augļiem ikkatrs savu vēderu pildīs, un viņa lūpu padoms to ēdinās.
De fructu oris viri replebitur venter eius: et genimina labiorum ipsius saturabunt eum.
21 Nāve un dzīvība stāv mēles galā; kā kurš runā, tā tam būs.
Mors, et vita in manu linguae: qui diligunt eam, comedent fructus eius.
22 Kas sievu atradis, tas atradis labumu un mantojis žēlastību no Tā Kunga.
Qui invenit mulierem bonam, invenit bonum: et hauriet iucunditatem a Domino. Qui expellit mulierem bonam, expellit bonum: qui autem tenet adulteram, stultus est et insipiens.
23 Nabags runā lūgdamies, bet bagāts atbild bargi.
Cum obsecrationibus loquitur pauper: et dives effabitur rigide.
24 Citam daudz draugu uz postu; bet ir draugi, kas labāki nekā brālis.
Vir amicabilis ad societatem, magis amicus erit, quam frater.
